12537-230305
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums, un tās nedrīkst dot citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi slimības simptomi.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
F U R A M A G S® 50 mg
kapsulas
Furaginum solubile.
Vienas kapsulas sastāvs: aktīvā viela: furagīns šķīstošais (Furaginum solubile) 50 mg.
Palīgvielas: kālija karbonāts, magnija karbonāts, talks.
Zāļu forma: kapsulas.
Iepakojums: 10 kapsulas blisterī, iepakojumā 30 kapsulas.
Antibakteriāls līdzeklis (nitrofurāna atvasinājums).
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, Latvija, LV- 2114.
Terapeitiskās indikācijas. Infekcijas, ko izraisījuši pret furagīnu šķīstošo jutīgi stafilokoki un
citi mikroorganismi: sepse, urīnceļu infekcijas (cistīts, uretrīts, pielonefrīts), prostatīts,
ginekoloģiskās infekcijas.
Profilaktiski var lietot uroloģisko operāciju, cistoskopijas, kateterizācijas u.c. gadījumos.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret furagīnu šķīstošo, nitrofurāna grupas savienojumiem
vai preparāta palīgvielām. Smaga nieru mazspēja. Polineiropātija (t.sk. diabētiskā).
Grūtniecība un zīdīšanas periods.
Brīdinājumi un piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar glikozes-6-
fosfātdehidrogenāzes deficītu iespējamā hemolīzes attīstības riska dēļ, kā arī pacientiem ar nieru
funkciju traucējumiem. Preparātu nerekomendē urosepses un nieru parenhīmas infekciju
gadījumos.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar anēmiju, B grupas vitamīnu un folskābes deficītu, plaušu
slimībām. Preparāts, ja to lieto ilgstoši, var izraisīt neirītu. Ilgstošas terapijas gadījumā jākontrolē
plaušu un aknu funkcijas, īpaši pacientiem vecākiem par 65 gadiem. Piesardzīgi Furamags®
jālieto cukura diabēta slimniekiem, jo preparāts var veicināt polineiropātijas attīstību.
Pacientiem, kas lieto Furamags®, nosakot glikozi urīnā, var būt viltus pozitīvi atbilžu rezultāti, ja
glikozes noteikšanai izmanto vara reducēšanas metodi. Ja glikozes noteikšanai urīnā pielieto
enzīmu metodes, Furamags® analīžu rezultātus neietekmē.
12537-230305
2
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Informējiet savu ārstu par zālēm, ko
Jūs lietojat.
Preparātu nerekomendē lietot vienlaikus ar ristomicīnu, hloramfenikolu (levomicetīnu),
sulfanilamīdiem, jo kombinācija var nelabvēlīgi ietekmēt asinsrades procesus. Lietojot
vienlaikus ar antibiotiskiem līdzekļiem penicilīnu un cefalosporīnu, ievērojami pastiprinās
antibakteriālā darbība. Labi kombinējams ar tetraciklīnu, eritromicīnu vai oleandomicīnu.
Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina Furamags® efektu (paātrina furagīna šķīstošā izvadi ar
urīnu). Līdzekļi, kas paskābina urīnu (skābes, t.sk. askorbīnskābe, kā arī kalcija hlorīds),
pastiprina Furamags® efektu (palēninās izvade ar urīnu), bet var palielināties toksisko parādību
risks.
Darbības antagonisms ar nalidiksīnskābi (mazinās furagīna šķīstošā bakteriostatiskā darbība).
Lietojot Furamags® vienlaikus ar urikozuriskiem līdzekļiem (probenecīdu, sulfīnpirazonu),
mazinās furagīna šķīstošā izvade ar urīnu un līdz ar to var pastiprināties toksiskā darbība.
Ārstēšanas laikā nedrīkst lietot alkoholu, jo Furamags® un alkohola vienlaikus lietošana var
izraisīt nevēlamas blakusparādības.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Kontrindicēts.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Preparāta lietošana to
neietekmē.
Norādījumi zāļu lietošanai. Furamags® kapsulas lieto iekšķīgi pēc ēšanas. Kapsulas norij
veselas, uzdzerot šķidrumu.
Pieaugušajiem ordinē 50-100 mg (viena-divas kapsulas) 3 reizes dienā.
Bērniem ar ķermeņa masu virs 30 kg – 50 mg (viena kapsula) 3 reizes dienā.
Ārstēšanas kursa ilgums – 7-10 dienas. Nepieciešamības gadījumā ārstēšanas kursu atkārto pēc
10-15 dienām.
Ja vienu vai vairākas reizes nav savlaicīgi ieņemta kārtējā deva, zāļu lietošanu turpina iepriekš
ordinētās devās. Nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem. Ja ir aizdomas par preparāta nejaušu vai
ļaunprātīgu pārdozēšanu, nekavējoties jāizsauc ārsts.
Parasti toksiskās parādības iespējamas slimniekiem ar nieru funkciju traucējumiem. Novēro
simptomus, kas minēti sadaļā Blakusparādības. Saindēšanās gadījumā jālieto daudz šķidruma.
Saindēšanās simptomu mazināšanai izmanto prethistamīna līdzekļus. Rekomendē lietot B grupas
vitamīnus (tiamīnbromīdu).
Blakusparādības. Parasti preparāta panesamība ir laba, bet blakusparādības ir iespējamas.
Kuņģa un zarnu trakts: ēstgribas zudums, slikta dūša, dažreiz vemšana, caureja. CNS un
12537-230305
3
perifēriskā nervu sistēma: reibonis, miegainība, redzes traucējumi, reti – polineiropātija.
Alerģiskas reakcijas: papulozi izsitumi, nieze. Citas: ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
nespēks; reti – akūtas vai hroniskas plaušu reakcijas. Atsevišķos gadījumos – angioedēma,
nātrene, holestatiskā dzelte, hepatīts, eksfoliatīvs dermatīts, Erythema multiforme, pankreatīts,
artralģija, asinsrades traucējumi (agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiskā anēmija), viegla
intrakraniāla hipertensija, pārejoša alopēcija. Lai mazinātu preparāta blakusparādības,
rekomendē lietot daudz šķidruma, B grupas vitamīnus un antihistamīna līdzekļus. Izteiktu
blakusparādību gadījumā mazina devu vai pārtrauc preparāta lietošanu.
Furamags® krāso urīnu tumši dzeltenā vai brūnā krāsā.
Ja preparātu lietošanas laikā novēro blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas
instrukcijā, jākonsultējas ar ārstu.
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietojiet zāles pēc derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā, temperatūrā, kas nepārsniedz 25 ºC.
Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Pēdējais zāļu lietošanas instrukcijas pārskatīšanas datums: 2005.g. janvāris.
Dr. med. L.Cudečkis ____________
23.02.2005.
Thursday, February 22, 2007
Quifenadini hydrochloridum FENKAROL
11950-261104
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
Ja Jums rodas jautājumi, jākonsultējas ar ārstu.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
F E N K A R O L® 10 mg, 25 mg un 50 mg
tabletes
SNN: Quifenadini hydrochloridum.
Sastāvs: aktīvā viela fenkarols (Quifenadini hydrochloridum) 10 mg, 25 mg vai 50 mg.
Palīgvielas: cukurs, kartupeļu ciete, kalcija stearāts, želatinizēta kukurūzas ciete.
Zāļu forma: tabletes iekšķīgai lietošanai.
Antihistamīna līdzeklis. ATĶ kods: RO6A X.
Farmakoloģiskās īpašības. Fenkarols - antihistamīna līdzeklis, mazina histamīna ietekmi uz
orgāniem un orgānu sistēmām. Atšķirībā no citiem klasiskiem šīs grupas preparātiem,
fenkarolam ir unikāls darbības mehānisms, preparāts gan bloķē H1 histamīna receptorus
perifēriskajos audos, gan aktivē enzīmu diamīnoksidāzi (histamināzi), tādējādi mazinot
histamīna koncentrāciju audos. Ar to izskaidro fenkarola efektivitāti slimniekiem, kuriem
ārstēšana ar citiem antihistamīna preparātiem neefektīva.
Fenkarols ātri uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta un pēc 30 minūtēm nonāk organisma audos.
Aktīvās vielas maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc vienas stundas. Fenkarols
metabolizējas aknās. Fenkarola metabolīti un nepārmainītā preparāta daļa izdalās galvenokārt ar
urīnu un žulti 48 stundu laikā.
Indikācijas. Polinoze, akūta un hroniska nātrene, siena drudzis, alerģisks rinīts, alerģisks
konjunktivīts, angioneirotiska tūska, dermatoze (ekzēma, neirodermīts, ādas nieze u.c.), uztura
vai medikamentu izraisīta alerģija.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret fenkarolu vai preparāta palīgvielām. Preparātu
nerekomendē grūtniecības un zīdīšanas periodā, pirmajos trijos grūtniecības mēnešos -
kontrindicēts.
Blakusparādības. Paaugstinātas jutības vai pārdozēšanas gadījumā iespējams mērens mutes
sausums, gremošanas traucējumi, kas parasti izzūd, devu mazinot vai pārtraucot preparāta
lietošanu. Blakusparādību iespēja palielinās slimniekiem ar kuņģa un zarnu trakta slimībām.
Atsevišķos gadījumos – viegls sedatīvs vai nomierinošs efekts.
Ja novēro blakusparādības, sevišķi tādas, kas nav norādītas lietošanas instrukcijā, par to
jāinformē ārsts.
Brīdinājumi un piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar smagām sirds un asinsvadu
sistēmas, kuņģa un zarnu trakta, smagām aknu un/vai nieru slimībām.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Nerekomendē grūtniecības laikā, pirmajos trijos
grūtniecības mēnešos - kontrindicēts. Nav zināms, vai fenkarols nonāk mātes pienā, tāpēc
zīdīšanas periodā nerekomendē.
11950-261104
2
Mijiedarbība. Fenkarol nepastiprina alkohola un miega līdzekļu nomācošo ietekmi uz CNS.
Fenkarol piemīt vājas m-holinoblokatora īpašības, tomēr, samazinoties kuņģa un zarnu trakta
motorikai, no zarnu kanāla lēni uzsūcošos medikamentu absorbcija var pastiprināties (piem.,
netiešas darbības antikoagulanti - kumarīni).
Devas un lietošana. Fenkarol lieto uzreiz pēc ēšanas. Pieaugušajiem deva ir 25-50 mg
2-4 reizes dienā. Maksimālā dienas deva – 200 mg. Ārstēšanas kursa ilgums ir 10-20 dienas. Ja
nepieciešams, kursu atkārto.
Bērniem līdz 3 g.v. deva ir 5 mg 2-3 reizes dienā; 3-7 g.v. – 10 mg 2 reizes dienā; 7-12 g.v. –
10-15 mg 2-3 reizes dienā; bērniem pēc 12 g.v. – 25 mg 2-3 reizes dienā. Ieteikto dienas devu
var sadalīt arī 4 reizes devās. Ārstēšanas kursa ilgums – 10-15 dienas. Ja nepieciešams, kursu
atkārto.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, terapiju turpina, nepalielinot devu. Nepieciešamības
gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Dienas deva līdz 300 mg neizraisa klīniski nopietnas blakusparādības. Lielas
devas var izraisīt gļotādu sausumu, galvassāpes, vemšanu, sāpes pakrūtē, gremošanas
traucējumus.
Īpaši brīdinājumi. Fenkarol nav izteiktas nomācošas ietekmes uz CNS, tomēr atsevišķos
gadījumos novēro vieglu sedatīvu efektu.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Tādu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs prasa
ātru reakciju (piem., transportlīdzekļu vadītājiem) pirms ārstēšanas kursa, lietojot īslaicīgi,
jānoskaidro, vai preparāts neizraisa mieganību. Cilvēkiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums:
10 vai 15 tabletes blisterī, iepakojumā 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes;
10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes polimēra flakonā.
Izsniedz bez receptes.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā:
Reģ. Nr.: 10 mg tabletes – 97 - 0628;
Reģ. Nr.: 25 mg tabletes – 97 - 0629;
Reģ. Nr.: 50 mg tabletes – 03 - 0293.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības turētājs:
a/s ”Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu ielā 5, Olainē, Latvija, LV - 2114.
Pēdējā korekcija: 2004.g. septembris.
Dr. med. L.Cudečkis _______________________
“____”____ 2004.
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
Ja Jums rodas jautājumi, jākonsultējas ar ārstu.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
F E N K A R O L® 10 mg, 25 mg un 50 mg
tabletes
SNN: Quifenadini hydrochloridum.
Sastāvs: aktīvā viela fenkarols (Quifenadini hydrochloridum) 10 mg, 25 mg vai 50 mg.
Palīgvielas: cukurs, kartupeļu ciete, kalcija stearāts, želatinizēta kukurūzas ciete.
Zāļu forma: tabletes iekšķīgai lietošanai.
Antihistamīna līdzeklis. ATĶ kods: RO6A X.
Farmakoloģiskās īpašības. Fenkarols - antihistamīna līdzeklis, mazina histamīna ietekmi uz
orgāniem un orgānu sistēmām. Atšķirībā no citiem klasiskiem šīs grupas preparātiem,
fenkarolam ir unikāls darbības mehānisms, preparāts gan bloķē H1 histamīna receptorus
perifēriskajos audos, gan aktivē enzīmu diamīnoksidāzi (histamināzi), tādējādi mazinot
histamīna koncentrāciju audos. Ar to izskaidro fenkarola efektivitāti slimniekiem, kuriem
ārstēšana ar citiem antihistamīna preparātiem neefektīva.
Fenkarols ātri uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta un pēc 30 minūtēm nonāk organisma audos.
Aktīvās vielas maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc vienas stundas. Fenkarols
metabolizējas aknās. Fenkarola metabolīti un nepārmainītā preparāta daļa izdalās galvenokārt ar
urīnu un žulti 48 stundu laikā.
Indikācijas. Polinoze, akūta un hroniska nātrene, siena drudzis, alerģisks rinīts, alerģisks
konjunktivīts, angioneirotiska tūska, dermatoze (ekzēma, neirodermīts, ādas nieze u.c.), uztura
vai medikamentu izraisīta alerģija.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret fenkarolu vai preparāta palīgvielām. Preparātu
nerekomendē grūtniecības un zīdīšanas periodā, pirmajos trijos grūtniecības mēnešos -
kontrindicēts.
Blakusparādības. Paaugstinātas jutības vai pārdozēšanas gadījumā iespējams mērens mutes
sausums, gremošanas traucējumi, kas parasti izzūd, devu mazinot vai pārtraucot preparāta
lietošanu. Blakusparādību iespēja palielinās slimniekiem ar kuņģa un zarnu trakta slimībām.
Atsevišķos gadījumos – viegls sedatīvs vai nomierinošs efekts.
Ja novēro blakusparādības, sevišķi tādas, kas nav norādītas lietošanas instrukcijā, par to
jāinformē ārsts.
Brīdinājumi un piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar smagām sirds un asinsvadu
sistēmas, kuņģa un zarnu trakta, smagām aknu un/vai nieru slimībām.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Nerekomendē grūtniecības laikā, pirmajos trijos
grūtniecības mēnešos - kontrindicēts. Nav zināms, vai fenkarols nonāk mātes pienā, tāpēc
zīdīšanas periodā nerekomendē.
11950-261104
2
Mijiedarbība. Fenkarol nepastiprina alkohola un miega līdzekļu nomācošo ietekmi uz CNS.
Fenkarol piemīt vājas m-holinoblokatora īpašības, tomēr, samazinoties kuņģa un zarnu trakta
motorikai, no zarnu kanāla lēni uzsūcošos medikamentu absorbcija var pastiprināties (piem.,
netiešas darbības antikoagulanti - kumarīni).
Devas un lietošana. Fenkarol lieto uzreiz pēc ēšanas. Pieaugušajiem deva ir 25-50 mg
2-4 reizes dienā. Maksimālā dienas deva – 200 mg. Ārstēšanas kursa ilgums ir 10-20 dienas. Ja
nepieciešams, kursu atkārto.
Bērniem līdz 3 g.v. deva ir 5 mg 2-3 reizes dienā; 3-7 g.v. – 10 mg 2 reizes dienā; 7-12 g.v. –
10-15 mg 2-3 reizes dienā; bērniem pēc 12 g.v. – 25 mg 2-3 reizes dienā. Ieteikto dienas devu
var sadalīt arī 4 reizes devās. Ārstēšanas kursa ilgums – 10-15 dienas. Ja nepieciešams, kursu
atkārto.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, terapiju turpina, nepalielinot devu. Nepieciešamības
gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Dienas deva līdz 300 mg neizraisa klīniski nopietnas blakusparādības. Lielas
devas var izraisīt gļotādu sausumu, galvassāpes, vemšanu, sāpes pakrūtē, gremošanas
traucējumus.
Īpaši brīdinājumi. Fenkarol nav izteiktas nomācošas ietekmes uz CNS, tomēr atsevišķos
gadījumos novēro vieglu sedatīvu efektu.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Tādu profesiju pārstāvjiem, kuru darbs prasa
ātru reakciju (piem., transportlīdzekļu vadītājiem) pirms ārstēšanas kursa, lietojot īslaicīgi,
jānoskaidro, vai preparāts neizraisa mieganību. Cilvēkiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums:
10 vai 15 tabletes blisterī, iepakojumā 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes;
10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes polimēra flakonā.
Izsniedz bez receptes.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā:
Reģ. Nr.: 10 mg tabletes – 97 - 0628;
Reģ. Nr.: 25 mg tabletes – 97 - 0629;
Reģ. Nr.: 50 mg tabletes – 03 - 0293.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības turētājs:
a/s ”Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu ielā 5, Olainē, Latvija, LV - 2114.
Pēdējā korekcija: 2004.g. septembris.
Dr. med. L.Cudečkis _______________________
“____”____ 2004.
Sequifenadini hydrochloridum BIKARFEN
12518-220305
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
B I K A R F E N 50 mg
tabletes
SNN: Sequifenadini hydrochloridum.
Zāļu sastāvs:
viena tablete satur aktīvo vielu - 50 mg bikarfēna (Sequifenadini hydrochloridum)
un palīgvielas – laktozi, mikrokristālisko celulozi, kukurūzas cieti, magnija stearātu
un silīcija dioksīdu.
Zāļu forma: tabletes iekšķīgai lietošanai.
Antihistamīna līdzeklis (hinuklidilkarbinola atvasinājums). ATĶ kods: R06 AX.
Farmakoloģiskās īpašības. Bikarfen ir antihistamīna līdzeklis, kuram piemīt arī
izteikta antiserotonīna aktivitāte. Bikarfen bloķē histamīna H1 receptorus un aktivē
enzīmu diamīnoksidāzi, kas šķeļ endogēno histamīnu, mēreni bloķē arī serotonīna
HT1 receptorus. Bikarfen novērš vai vājina histamīna un serotonīna spazmogēno
ietekmi uz bronhu, zarnu, lielo asinsvadu gludo muskulatūru; histamīna un
serotonīna intoksikāciju; kapilāru caurlaidības traucējumus un tūskas veidošanos.
Preparātam Bikarfen piemīt izteikta ilgstoša pretniezes un antieksudatīva darbība.
Bikarfen neizraisa CNS nomākumu, bet atsevišķos individuālas paaugstinātas
jutības gadījumos novēro vieglu sedatīvu efektu.
Bikarfen nemaina asins un urīna bioķīmiskos rādītājus, neietekmē arteriālo
spiedienu, EKG, cukura un holesterīna daudzumu asinīs, neietekmē
elektroencefalogrammas rādītājus.
Indikācijas. Akūtas un hroniskas alerģiskas slimības: polinoze, alerģiskais rinīts,
rinosinusopātijas (atopiskas un infekciozi alerģiskas); alerģiskas reakcijas, ko
izraisījusi zāļu, pārtikas produktu, sadzīves ķīmijas lietošana.
Alerģiskas izcelsmes un citas slimības, kam anamnēzē ir ādas nieze (alerģisks un
atopisks dermatīts, ādas vaskulīts, neirodermīts, sarkanā plakanā ēde).
Alerģiskas izcelsmes slimību profilakse (pirms sezonālā paasinājuma) un
balstterapija.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret preparāta aktīvo vielu vai palīgvielām.
Astmas lēkmes laikā. Grūtniecība un zīdīšanas periods.
Pacientiem, kas lieto MAO inhibitorus, antihistamīna preparāti kontrindicēti.
Blakusparādības. Preparāta panesība ir laba. Ja Bikarfen deva ir lielāka par 200 mg
dienā, iespējama sausa mute, vājas sāpes epigastrijā, dispeptiskas parādības, sevišķi,
lietojot preparātu tukšā dūšā. Šo blakusparādību iespējamība palielinās slimniekiem
ar hroniskām kuņģa un zarnu trakta slimībām. Atsevišķos gadījumos preparāts var
pastiprināt ēstgribu. Blakusparādības izzūd pirmajās ārstēšanas dienās un nav
nepieciešams pārtraukt lietošanu vai ievērojami mazināt devu.
12518-220305
2
Dažreiz mazinās eozinofilo leikocītu skaits asinīs, novēro menstruālā cikla
traucējumus, vieglu diurētisku efektu, galvassāpes. Miegainība ir devas atkarīga. Ja
Bikarfen deva ir 150 mg dienā, miegainība sastopama reti, ja devu paaugstina līdz
400 mg dienā – 24,6% slimnieku. Vairumā gadījumu miegainība izzūd pēc 2-5
ārstēšanas dienām. Slimniekiem, kas cieš no bezmiega niezes dēļ, Bikarfen var
uzlabot miegu.
Reti - uzbudinājums, bezmiegs, kas biežāk iespējams, lietojot augstas preparāta
devas.
Ja zāļu lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, sevišķi tādas, kas nav norādītas
lietošanas instrukcijā, par to jāinformē ārsts.
Īpaši piesardzības pasākumi. Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru funkcijas
traucējumiem (ārstēšanu sāk ar minimālo devu), smagu sirds un asinsvadu
sistēmas, kuņģa un zarnu trakta vai smagu aknu slimību gadījumā.
Lietošana grūtniecības un laktācijas periodā. Kontrindicēta. Bikarfen tabletes
lietošanas drošība grūtniecības periodā nav zināma.
Zīdīšanas periodā nerekomendē antihistamīna preparātu, tai skaitā arī Bikarfen
tablešu lietošanu, jo iespējama nelabvēlīga iedarbība zīdaiņa CNS. Jāapsver iespēju
pārtraukt zīdīšanu.
Mijiedarbība. Ja lietojat arī citas zāles, par to obligāti informējiet savu ārstu.
Bikarfen tabletes nepastiprina miega līdzekļu efektu un alkohola nomācošo ietekmi
uz CNS.
Pacientiem, kas lieto MAO inhibitorus, antihistamīna preparāti kontrindicēti.
Ārstēšanās laikā nerekomendē lietot alkoholu.
Devas un lietošana. Bikarfen tabletes lieto pēc ēšanas, uzdzerot ūdeni.
Pieaugušajiem:
Akūtas un hroniskas alerģiskas slimības: 50-100 mg 2-3 reizes dienā. Parasti
terapeitisko efektu novēro pēc 3 dienām no ārstēšanas sākuma.
Ārstēšanas kursa ilgums – 5-15 dienas, nepieciešamības gadījumā kursu var
atkārtot. Alerģiskas izcelsmes slimību profilakse (pirms sezonāla paasinājuma) un
balstterapija:
50 mg 2 reizes dienā. Profilaktiski preparāts jāsāk lietot 2 nedēļas pirms gaidāmās
alerģiskās reakcijas.
Nav klīnisku pētījumu par preparāta lietošanu bērniem un veca gadagājuma (pēc
70 gadiem) slimniekiem.
Bikarfen tabletes var lietot vienas vai kombinācijā ar lokālas darbības līdzekļiem
(ziedēm, kompresēm, acu pilieniem, deguna pilieniem).
Pārdozēšana. Preparāts ir maztoksisks. Simptomi: gļotādu sausums, galvassāpes,
vemšana, sāpes epigastrijā un citas dispeptiskas parādības. Pārdozēšanas gadījumā
veic simptomātisku terapiju.
Speciāls antidots nav zināms.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tādu
profesiju pārstāvjiem, kuru darbs prasa ātru fizisku vai garīgu reakciju (piem.,
transportlīdzekļu vadītājiem) iepriekš jānosaka, vai preparāts neizraisa sedatīvu vai
miega efektu. Cilvēkiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot preparātu pēc tā derīguma
termiņa beigām.
12518-220305
3
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums:
10 tabletes blisterī, iepakojumā 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes.
10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes polimēra flakonā.
Izsniedz pret recepti.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Reģistrācijas numurs: 02-0340.
Pēdējā korekcija: 2005.g. janvāris.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Dr. med. L.Cudečkis _________________
___________ 2005.g.
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
B I K A R F E N 50 mg
tabletes
SNN: Sequifenadini hydrochloridum.
Zāļu sastāvs:
viena tablete satur aktīvo vielu - 50 mg bikarfēna (Sequifenadini hydrochloridum)
un palīgvielas – laktozi, mikrokristālisko celulozi, kukurūzas cieti, magnija stearātu
un silīcija dioksīdu.
Zāļu forma: tabletes iekšķīgai lietošanai.
Antihistamīna līdzeklis (hinuklidilkarbinola atvasinājums). ATĶ kods: R06 AX.
Farmakoloģiskās īpašības. Bikarfen ir antihistamīna līdzeklis, kuram piemīt arī
izteikta antiserotonīna aktivitāte. Bikarfen bloķē histamīna H1 receptorus un aktivē
enzīmu diamīnoksidāzi, kas šķeļ endogēno histamīnu, mēreni bloķē arī serotonīna
HT1 receptorus. Bikarfen novērš vai vājina histamīna un serotonīna spazmogēno
ietekmi uz bronhu, zarnu, lielo asinsvadu gludo muskulatūru; histamīna un
serotonīna intoksikāciju; kapilāru caurlaidības traucējumus un tūskas veidošanos.
Preparātam Bikarfen piemīt izteikta ilgstoša pretniezes un antieksudatīva darbība.
Bikarfen neizraisa CNS nomākumu, bet atsevišķos individuālas paaugstinātas
jutības gadījumos novēro vieglu sedatīvu efektu.
Bikarfen nemaina asins un urīna bioķīmiskos rādītājus, neietekmē arteriālo
spiedienu, EKG, cukura un holesterīna daudzumu asinīs, neietekmē
elektroencefalogrammas rādītājus.
Indikācijas. Akūtas un hroniskas alerģiskas slimības: polinoze, alerģiskais rinīts,
rinosinusopātijas (atopiskas un infekciozi alerģiskas); alerģiskas reakcijas, ko
izraisījusi zāļu, pārtikas produktu, sadzīves ķīmijas lietošana.
Alerģiskas izcelsmes un citas slimības, kam anamnēzē ir ādas nieze (alerģisks un
atopisks dermatīts, ādas vaskulīts, neirodermīts, sarkanā plakanā ēde).
Alerģiskas izcelsmes slimību profilakse (pirms sezonālā paasinājuma) un
balstterapija.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret preparāta aktīvo vielu vai palīgvielām.
Astmas lēkmes laikā. Grūtniecība un zīdīšanas periods.
Pacientiem, kas lieto MAO inhibitorus, antihistamīna preparāti kontrindicēti.
Blakusparādības. Preparāta panesība ir laba. Ja Bikarfen deva ir lielāka par 200 mg
dienā, iespējama sausa mute, vājas sāpes epigastrijā, dispeptiskas parādības, sevišķi,
lietojot preparātu tukšā dūšā. Šo blakusparādību iespējamība palielinās slimniekiem
ar hroniskām kuņģa un zarnu trakta slimībām. Atsevišķos gadījumos preparāts var
pastiprināt ēstgribu. Blakusparādības izzūd pirmajās ārstēšanas dienās un nav
nepieciešams pārtraukt lietošanu vai ievērojami mazināt devu.
12518-220305
2
Dažreiz mazinās eozinofilo leikocītu skaits asinīs, novēro menstruālā cikla
traucējumus, vieglu diurētisku efektu, galvassāpes. Miegainība ir devas atkarīga. Ja
Bikarfen deva ir 150 mg dienā, miegainība sastopama reti, ja devu paaugstina līdz
400 mg dienā – 24,6% slimnieku. Vairumā gadījumu miegainība izzūd pēc 2-5
ārstēšanas dienām. Slimniekiem, kas cieš no bezmiega niezes dēļ, Bikarfen var
uzlabot miegu.
Reti - uzbudinājums, bezmiegs, kas biežāk iespējams, lietojot augstas preparāta
devas.
Ja zāļu lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, sevišķi tādas, kas nav norādītas
lietošanas instrukcijā, par to jāinformē ārsts.
Īpaši piesardzības pasākumi. Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru funkcijas
traucējumiem (ārstēšanu sāk ar minimālo devu), smagu sirds un asinsvadu
sistēmas, kuņģa un zarnu trakta vai smagu aknu slimību gadījumā.
Lietošana grūtniecības un laktācijas periodā. Kontrindicēta. Bikarfen tabletes
lietošanas drošība grūtniecības periodā nav zināma.
Zīdīšanas periodā nerekomendē antihistamīna preparātu, tai skaitā arī Bikarfen
tablešu lietošanu, jo iespējama nelabvēlīga iedarbība zīdaiņa CNS. Jāapsver iespēju
pārtraukt zīdīšanu.
Mijiedarbība. Ja lietojat arī citas zāles, par to obligāti informējiet savu ārstu.
Bikarfen tabletes nepastiprina miega līdzekļu efektu un alkohola nomācošo ietekmi
uz CNS.
Pacientiem, kas lieto MAO inhibitorus, antihistamīna preparāti kontrindicēti.
Ārstēšanās laikā nerekomendē lietot alkoholu.
Devas un lietošana. Bikarfen tabletes lieto pēc ēšanas, uzdzerot ūdeni.
Pieaugušajiem:
Akūtas un hroniskas alerģiskas slimības: 50-100 mg 2-3 reizes dienā. Parasti
terapeitisko efektu novēro pēc 3 dienām no ārstēšanas sākuma.
Ārstēšanas kursa ilgums – 5-15 dienas, nepieciešamības gadījumā kursu var
atkārtot. Alerģiskas izcelsmes slimību profilakse (pirms sezonāla paasinājuma) un
balstterapija:
50 mg 2 reizes dienā. Profilaktiski preparāts jāsāk lietot 2 nedēļas pirms gaidāmās
alerģiskās reakcijas.
Nav klīnisku pētījumu par preparāta lietošanu bērniem un veca gadagājuma (pēc
70 gadiem) slimniekiem.
Bikarfen tabletes var lietot vienas vai kombinācijā ar lokālas darbības līdzekļiem
(ziedēm, kompresēm, acu pilieniem, deguna pilieniem).
Pārdozēšana. Preparāts ir maztoksisks. Simptomi: gļotādu sausums, galvassāpes,
vemšana, sāpes epigastrijā un citas dispeptiskas parādības. Pārdozēšanas gadījumā
veic simptomātisku terapiju.
Speciāls antidots nav zināms.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tādu
profesiju pārstāvjiem, kuru darbs prasa ātru fizisku vai garīgu reakciju (piem.,
transportlīdzekļu vadītājiem) iepriekš jānosaka, vai preparāts neizraisa sedatīvu vai
miega efektu. Cilvēkiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot preparātu pēc tā derīguma
termiņa beigām.
12518-220305
3
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums:
10 tabletes blisterī, iepakojumā 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes.
10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes polimēra flakonā.
Izsniedz pret recepti.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Reģistrācijas numurs: 02-0340.
Pēdējā korekcija: 2005.g. janvāris.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Dr. med. L.Cudečkis _________________
___________ 2005.g.
AMIRIDĪNS
A4128-140599
APSTIPRINU
Valsts zāļu aģentūras
ģenerāldirektors
________________J.Ozoliņš
1999. g.”____”___________
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
A M I R I D Ī N S 20 mg
Reģistrācijas numurs Latvijas Republikā - tabletes pa 20 mg - 97 - 0550 - P1.
Amiridīns - 9-amino-2,3,5,6,7,8-heksahidro-1H-ciklopenta[b] hinolīna hidrohlorīda monohidrāts.
Ražotājs. A/S “Olaines ķīmiski - farmaceitiskā rūpnīca” - “OlainFarm”.
Adrese: Rūpnīcu ielā 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Zāļu forma. Tabletes 20 mg .
Palīgvielas. Laktoze, kartupeļu ciete, kalcija stearāts.
Holīnesterāzes inhibitors, neiromuskulārās pārvades stimulators.
ATĶ kods - N07A A00.
Farmakoloģiskās īpašības. Amiridīns ir holīnesterāzes atgriezenisks inhibitors, kā arī tieši stimulē impulsa pārvadi CNS un neiromuskulārās sinapsēs, kas saistīts ar uzbudināmo membrānu kālija kanālu blokādi. Amiridīns pastiprina ne tikai mediatora acetilholīna, bet arī adrenalīna, serotonīna, histamīna un oksitocīna ietekmi uz gludo muskulatūru. Amiridīna galvenie farmakoloģiskie efekti ir sekojoši:
·neiromuskulārās pārvades atjaunošana un stimulācija,
·impulsa pārvades atjaunošana perifēriskajā nervu sistēmā pēc blokādes dažādu faktoru ietekmē (trauma, iekaisums, vietējās anestēzijas līdzekļu, dažu antibiotiku un kālija hlorīda iedarbība, u.c.),
·gludās muskulatūras orgānu kontraktilitātes pastiprināšanās visu agonistu ietekmē, izņemot kālija hlorīdu,
·specifiska mērena CNS stimulācija kombinācijā ar atsevišķām sedatīva efekta izpausmēm,
·atmiņas un apmācības uzlabošanās.
Preparāts nav teratogēns, embriotoksisks, mutagēns, kancerogēns, tam nepiemīt alerģizējoša vai imunotoksiska iedarbība. Preparātam nav negatīvas ietekmes uz endokrīno sistēmu.
Lietojot iekšķīgi, amiridīns ātri uzsūcas. Maksimālo koncentrāciju asinīs pēc devas 10 mg/kg ieņemšanas novēro pēc vienas stundas.
Audi amiridīnu no asinīm ātri uztver un, iestājoties sadalījuma līdzsvaram, serumā atrod tikai 2% preparāta, eliminācijas pusperiods sadalījuma fāzē - 40 min.
Amiridīna eliminācija noris caur nierēm un ekstrarenāli (biotransformācija, sekrēcija ar žulti). Tikai 3,7% amiridīna izdalās ar urīnu nepārmainītā veidā. Tas liecina par amiridīna ātro metabolismu organismā.
Indikācijas. Amiridīnu lieto pieaugušiem perifēriskās nervu sistēmas slimību gadījumos (neirīti, polineirīti, polineiropātijas, poliradikuloneiropātijas); bulbārā paralīze un parēze, centrālās nervu sistēmas atveseļošanās periodā organisku bojājumu ar kustību traucējumiem
2
gadījumā; miastēnija un dažādi miastēnijas sindromi; demielinizējošu slimību kompleksā terapijā, kā arī dzemdniecībā dzemdību stimulācijai pēc amniotomijas un priekšlaicīgas augļa ūdeņu noplūdes, zarnu atonijas gadījumā.
Kontrindikācijas. Epilepsija, ekstrapiramidālas slimības ar hiperkinēzēm, stenokardija, izteikta bradikardija, bronhiālā astma, individuāla paaugstināta jutība, vestibulāri traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība. Pastiprina dzemdes tonusu un var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Var izraisīt bronhiālās astmas, epilepsijas, tireotoksikozes, kuņģa čūlas paasināšanos. Piesardzība jāievēro kardiovaskulāru slimību gadījumos.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Amiridīns labi izplatās visos organisma audos, pastiprina dzemdes tonusu un var izraisīt priekšlaicīgu dzemdību darbību, tādēļ nav ieteicams lietot. Preparātu izmanto dzemdību darbības vājuma gadījumā. Zīdīšanas periodā - kontrindicēts.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Amiridīns var izraisīt sedatīvu efektu, tāpēc cilvēkiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Mijiedarbība. Darbība un blakusefekti pastiprinās, lietojot kopā ar citiem holīnesterāzes inhibitoriem un M-holinomimētiskām vielām. Pacientiem ar myasthenia gravis holīnerģiskas krīzes iespēja pastiprinās, ja lieto kopā ar citiem holīnerģiskiem līdzekļiem. ß-blokatori izsauc bradikardiju, ja tie lietoti iepriekš. Lietojot vienlaikus ar alkoholu, iespējama blakusiedarbību pastiprināšanās. Vēlams atturēties no alkohola lietošanas.
Pārdozēšana. Saindēšanās gadījumā ar amiridīnu vai to relatīvi pārdozējot, izmanto M-holinoblokatorus: atropīnu, ciklodolu, metacīnu u.c.
Devas un lietošana. Amiridīnu lieto iekšķīgi 1 - 3 reizes dienā. Preparāta reizes deva ir 10 - 20 mg (0,01 - 0,02 g) (0,5 - 1 tablete). Perifēriskās nervu sistēmas slimību gadījumos, miastēnijas un miastēnisku sindromu gadījumos preparātu ordinē iekšķīgi pa 10 - 20 mg (0,01 - 0,02 g) 1- 3 reizes dienā 1 - 2 mēnešus ilgi. Miastēnisku krīžu kupēšanai un slimniekiem ar neiromuskulārās pārvades smagiem traucējumiem īslaicīgu ārstēšanas kursu laikā deva iekšķīgi var būt 20 - 40 mg (0,02 - 0,04 g) (1 - 2 tabletes) 5 - 6 reizes dienā.
Dzemdību stimulācijai ordinē 20 mg (0,02 g) (1 tablete) 1- 3 reizes ar stundas intervālu.
Zarnu atonijas ārstēšanai un profilaksei ordinē pa 20 mg (0,02 g) 2 - 3 reizes dienā 1 - 2 nedēļas.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, terapiju turpina iepriekš ordinētās devās. Nepieciešamības gadījumā konsultējas ar ārstu.
Blakusparādības. Iespējama siekalošanās, bradikardija, reiboņi, slikta dūša, vemšana, alerģiskas ādas reakcijas (nieze, izsitumi). Šajos gadījumos jāsamazina deva vai jāatceļ preparāta lietošana. Siekalošanos un bradikardiju var samazināt, lietojot holinoblokatorus.
Ja medikamenta lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, sevišķi tādas, kas nav norādītas lietošanas instrukcijā, par to jāinformē ārsts.
Iepakojums. Tabletes pa 20 mg. Iepakojumā 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Derīguma termiņš. 3 gadi. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Izsniedz pret recepti.
199__.g. “____”_________
Atbildīgā farmaceite
I.Sokova_______________
APSTIPRINU
Valsts zāļu aģentūras
ģenerāldirektors
________________J.Ozoliņš
1999. g.”____”___________
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
A M I R I D Ī N S 20 mg
Reģistrācijas numurs Latvijas Republikā - tabletes pa 20 mg - 97 - 0550 - P1.
Amiridīns - 9-amino-2,3,5,6,7,8-heksahidro-1H-ciklopenta[b] hinolīna hidrohlorīda monohidrāts.
Ražotājs. A/S “Olaines ķīmiski - farmaceitiskā rūpnīca” - “OlainFarm”.
Adrese: Rūpnīcu ielā 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Zāļu forma. Tabletes 20 mg .
Palīgvielas. Laktoze, kartupeļu ciete, kalcija stearāts.
Holīnesterāzes inhibitors, neiromuskulārās pārvades stimulators.
ATĶ kods - N07A A00.
Farmakoloģiskās īpašības. Amiridīns ir holīnesterāzes atgriezenisks inhibitors, kā arī tieši stimulē impulsa pārvadi CNS un neiromuskulārās sinapsēs, kas saistīts ar uzbudināmo membrānu kālija kanālu blokādi. Amiridīns pastiprina ne tikai mediatora acetilholīna, bet arī adrenalīna, serotonīna, histamīna un oksitocīna ietekmi uz gludo muskulatūru. Amiridīna galvenie farmakoloģiskie efekti ir sekojoši:
·neiromuskulārās pārvades atjaunošana un stimulācija,
·impulsa pārvades atjaunošana perifēriskajā nervu sistēmā pēc blokādes dažādu faktoru ietekmē (trauma, iekaisums, vietējās anestēzijas līdzekļu, dažu antibiotiku un kālija hlorīda iedarbība, u.c.),
·gludās muskulatūras orgānu kontraktilitātes pastiprināšanās visu agonistu ietekmē, izņemot kālija hlorīdu,
·specifiska mērena CNS stimulācija kombinācijā ar atsevišķām sedatīva efekta izpausmēm,
·atmiņas un apmācības uzlabošanās.
Preparāts nav teratogēns, embriotoksisks, mutagēns, kancerogēns, tam nepiemīt alerģizējoša vai imunotoksiska iedarbība. Preparātam nav negatīvas ietekmes uz endokrīno sistēmu.
Lietojot iekšķīgi, amiridīns ātri uzsūcas. Maksimālo koncentrāciju asinīs pēc devas 10 mg/kg ieņemšanas novēro pēc vienas stundas.
Audi amiridīnu no asinīm ātri uztver un, iestājoties sadalījuma līdzsvaram, serumā atrod tikai 2% preparāta, eliminācijas pusperiods sadalījuma fāzē - 40 min.
Amiridīna eliminācija noris caur nierēm un ekstrarenāli (biotransformācija, sekrēcija ar žulti). Tikai 3,7% amiridīna izdalās ar urīnu nepārmainītā veidā. Tas liecina par amiridīna ātro metabolismu organismā.
Indikācijas. Amiridīnu lieto pieaugušiem perifēriskās nervu sistēmas slimību gadījumos (neirīti, polineirīti, polineiropātijas, poliradikuloneiropātijas); bulbārā paralīze un parēze, centrālās nervu sistēmas atveseļošanās periodā organisku bojājumu ar kustību traucējumiem
2
gadījumā; miastēnija un dažādi miastēnijas sindromi; demielinizējošu slimību kompleksā terapijā, kā arī dzemdniecībā dzemdību stimulācijai pēc amniotomijas un priekšlaicīgas augļa ūdeņu noplūdes, zarnu atonijas gadījumā.
Kontrindikācijas. Epilepsija, ekstrapiramidālas slimības ar hiperkinēzēm, stenokardija, izteikta bradikardija, bronhiālā astma, individuāla paaugstināta jutība, vestibulāri traucējumi.
Brīdinājumi un piesardzība. Pastiprina dzemdes tonusu un var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Var izraisīt bronhiālās astmas, epilepsijas, tireotoksikozes, kuņģa čūlas paasināšanos. Piesardzība jāievēro kardiovaskulāru slimību gadījumos.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Amiridīns labi izplatās visos organisma audos, pastiprina dzemdes tonusu un var izraisīt priekšlaicīgu dzemdību darbību, tādēļ nav ieteicams lietot. Preparātu izmanto dzemdību darbības vājuma gadījumā. Zīdīšanas periodā - kontrindicēts.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Amiridīns var izraisīt sedatīvu efektu, tāpēc cilvēkiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Mijiedarbība. Darbība un blakusefekti pastiprinās, lietojot kopā ar citiem holīnesterāzes inhibitoriem un M-holinomimētiskām vielām. Pacientiem ar myasthenia gravis holīnerģiskas krīzes iespēja pastiprinās, ja lieto kopā ar citiem holīnerģiskiem līdzekļiem. ß-blokatori izsauc bradikardiju, ja tie lietoti iepriekš. Lietojot vienlaikus ar alkoholu, iespējama blakusiedarbību pastiprināšanās. Vēlams atturēties no alkohola lietošanas.
Pārdozēšana. Saindēšanās gadījumā ar amiridīnu vai to relatīvi pārdozējot, izmanto M-holinoblokatorus: atropīnu, ciklodolu, metacīnu u.c.
Devas un lietošana. Amiridīnu lieto iekšķīgi 1 - 3 reizes dienā. Preparāta reizes deva ir 10 - 20 mg (0,01 - 0,02 g) (0,5 - 1 tablete). Perifēriskās nervu sistēmas slimību gadījumos, miastēnijas un miastēnisku sindromu gadījumos preparātu ordinē iekšķīgi pa 10 - 20 mg (0,01 - 0,02 g) 1- 3 reizes dienā 1 - 2 mēnešus ilgi. Miastēnisku krīžu kupēšanai un slimniekiem ar neiromuskulārās pārvades smagiem traucējumiem īslaicīgu ārstēšanas kursu laikā deva iekšķīgi var būt 20 - 40 mg (0,02 - 0,04 g) (1 - 2 tabletes) 5 - 6 reizes dienā.
Dzemdību stimulācijai ordinē 20 mg (0,02 g) (1 tablete) 1- 3 reizes ar stundas intervālu.
Zarnu atonijas ārstēšanai un profilaksei ordinē pa 20 mg (0,02 g) 2 - 3 reizes dienā 1 - 2 nedēļas.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, terapiju turpina iepriekš ordinētās devās. Nepieciešamības gadījumā konsultējas ar ārstu.
Blakusparādības. Iespējama siekalošanās, bradikardija, reiboņi, slikta dūša, vemšana, alerģiskas ādas reakcijas (nieze, izsitumi). Šajos gadījumos jāsamazina deva vai jāatceļ preparāta lietošana. Siekalošanos un bradikardiju var samazināt, lietojot holinoblokatorus.
Ja medikamenta lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, sevišķi tādas, kas nav norādītas lietošanas instrukcijā, par to jāinformē ārsts.
Iepakojums. Tabletes pa 20 mg. Iepakojumā 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Derīguma termiņš. 3 gadi. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Izsniedz pret recepti.
199__.g. “____”_________
Atbildīgā farmaceite
I.Sokova_______________
Tamsulosini hydrochloridum TAMOSIN
15398-180107
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
TAMOSIN 0,4 mg ilgstošās darbības kapsulas
Tamsulosini hydrochloridum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.
Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir TAMOSIN 0,4 mg kapsulas un kādam nolūkam to lieto
2. Pirms TAMOSIN 0,4 mg kapsulu lietošanas
3. Kā lietot TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
6. Sīkāka informācija
1. KAS IR TAMOSIN 0,4 MG KAPSULAS UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO
TAMOSIN 0,4 mg ilgstošās darbības kapsulas lieto labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas (LPH) funkcionālo simptomu ārstēšanai.
2. PIRMS TAMOSIN 0,4 MG KAPSULU LIETOŠANAS
Nelietojiet TAMOSIN 0,4 mg kapsulas, ja Jums ir
• paaugstināta jutība pret tamsulosīna hidrohlorīdu vai jebkuru no preparāta palīgvielām
• ortostatiskā hipotensija anamnēzē
• smaga aknu mazspēja.
Īpaša piesardzība nepieciešama šādos gadījumos
Pirms ārstēšanas uzsākšanas un tās laikā periodiski konsultējieties ar savu ārstu, lai savlaicīgi diagnosticētu citas slimības iespējamību, kuras simptomi var būt līdzīgi labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas simptomiem.
Ārstēšanas laikā iespējama asinsspiediena pazemināšanās, ļoti reti – ģībonis. Parādoties pirmajiem ortostatiskās hipotensijas simptomiem (reibonis, nespēks), pacientam ir jāapsēžas vai jāapguļas līdz simptomi izzūd.
Piesardzīgi preparāts jālieto pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <10 ml/min).
Citu zāļu lietošana
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, arī par tādām, ko izsniedz bez receptes.
Lietojot vienlaikus tamsulosīnu ar atenololu, enalaprilu, nifedipīnu vai teofilīnu, mijiedarbība nav novērota. Lietojot vienlaikus ar cimetidīnu, novēro tamsulosīna koncentrācijas
1
15398-180107
paaugstināšanos asins plazmā, ar furosemīdu – tamsulosīna koncentrācijas pazemināšanos asins plazmā, tomēr tamsulosīna devas koriģēšana nav nepieciešama.
In vitro nenovēro tamsulosīna mijiedarbību ar diazepāmu, propranololu, trihlormetiazīdu, amitriptilīnu, diklofenaku, glibenklamīdu, simvastīnu un varfarīnu. Tāpat tamsulosīns nemaina diazepāma, propranolola, trihlormetiazīda un hlormadinona koncentrāciju plazmā.
In vitro nenovēro aknu metabolisma izmaiņas, lietojot vienlaikus tamsulosīnu un amitriptilīnu, salbutamolu, glibenklamīdu un finasterīdu. Diklofenaks un varfarīns var paaugstināt tamsulosīna eliminācijas ātrumu.
Lietojot vienlaikus tamsulosīnu ar citiem alfa1A-adrenoreceptoru antagonistiem, pastiprinās hipotensīvais efekts.
Lietošana kopā ar pārtiku un dzērieniem
Uzturs mazina uzsūkšanos.
Grūtniecība un zīdīšanas periods
Preparāts paredzēts vīriešiem. Sievietes TAMOSIN 0,4 mg kapsulas nelieto.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Preparāts neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja tomēr pēc preparāta lietošanas ir reibonis, esiet piesardzīgi.
Svarīga informācija par kādu no TAMOSIN 0,4 mg kapsulu sastāvdaļām
TAMOSIN 0,4 mg kapsulu sastāvā ir cukura granulas. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. KĀ LIETOT TAMOSIN 0,4 MG KAPSULAS
Jālieto viena TAMOSIN 0,4 mg kapsula dienā pēc ēšanas, vēlams pēc brokastīm. Kapsula jānorij vesela, stāvus vai sēdus stāvoklī, uzdzerot ūdeni. Kapsulu nedrīkst atvērt, dalīt vai sakošļāt. Lietošanas ilgumu nosaka ārsts.
Ja esat lietojis TAMOSIN 0,4 mg kapsulas vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Galvenie pārdozēšanas simptomi ir pazemināts asinsspiediens (reibonis, vājums, ģībonis) un sirdsdarbības traucējumi. Šo simptomu gadījumā ieteicams apgulties līdz asinsspiediens un sirdsdarbība normalizējas. Ja tas nelīdz, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ja esat aizmirsis lietot TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
Ja esat aizmirsis ieņemt kapsulu, ieņemiet to tūlīt, kā atcerējāties par to. Ja esat izlaidis dienu, nākamajā dienā ieņemiet parasto devu. Nekad nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu izlaisto devu.
2
15398-180107
Ja Jūs pārtraucat lietot TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
Zāļu lietošanas pārtraukšana pirms ārsta noteiktā kursa beigām var mazināt vēlamo terapeitisko efektu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam.
4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS
Tāpat kā citas zāles, TAMOSIN 0,4 mg kapsulas var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nervu sistēmas traucējumi: ļoti bieži – reibonis, bieži – miegainība, bezmiegs, retāk – galvassāpes, libido pavājināšanās. Acu slimības: retāk – redzes miglošanās. Sirds funkcijas traucējumi: reti – sirdsklauves. Asinsvadu sistēmas traucējumi: retāk – posturāla hipotensija, ģībonis. Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības: retāk – rinīts, faringīts, klepus, sinusīts. Kuņģa un zarnu trakta traucējumi: aizcietējums, slikta dūša, vemšana, bieži – caureja. Ādas un zemādas audu bojājumi: reti – izsitumi, nieze, nātrene, ļoti reti – angioedēma. Reproduktīvās sistēmas traucējumi: bieži – ejakulācijas traucējumi, ļoti reti – priapisms. Vispārēji traucējumi: bieži – nespēks, muguras sāpes; sāpes krūšu kurvī.
Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam.
5. KĀ UZGLABĀT TAMOSIN 0,4 MG KAPSULAS
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ºC. Sargāt no mitruma.
Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.
Nelietojiet preparātu, ja beidzies uz blistera un paciņas norādītais derīguma termiņš.
6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA
TAMOSIN 0,4 mg kapsulu sastāvs
Aktīvā viela: tamsulosīna hidrohlorīds (Tamsulosini hydrochloridum).
Katra kapsula satur 0,4 mg tamsulosīna hidrohlorīda.
Citas sastāvdaļas: cukura granulas, hidroksipropilmetilceluloze, talks, propilēnglikols, polisorbāts 80, silīcija dioksīds, etilceluloze, metakrilskābes polimērs, trietilcitrāts.
TAMOSIN 0,4 mg kapsulu ārējais izskats un iepakojums
Ārējais izskats: baltas ar brūnu vāciņu cietās želatīna kapsulas Nr.2.
Iepakojums: 10 kapsulas blisterī. 3 blisteri (30 kapsulas) kartona paciņā.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV – 2114, Latvija.
Dr. med. L.Cudečkis
12.04.2006.
3
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
TAMOSIN 0,4 mg ilgstošās darbības kapsulas
Tamsulosini hydrochloridum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.
Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
Šajā instrukcijā varat uzzināt
1. Kas ir TAMOSIN 0,4 mg kapsulas un kādam nolūkam to lieto
2. Pirms TAMOSIN 0,4 mg kapsulu lietošanas
3. Kā lietot TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
6. Sīkāka informācija
1. KAS IR TAMOSIN 0,4 MG KAPSULAS UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO
TAMOSIN 0,4 mg ilgstošās darbības kapsulas lieto labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas (LPH) funkcionālo simptomu ārstēšanai.
2. PIRMS TAMOSIN 0,4 MG KAPSULU LIETOŠANAS
Nelietojiet TAMOSIN 0,4 mg kapsulas, ja Jums ir
• paaugstināta jutība pret tamsulosīna hidrohlorīdu vai jebkuru no preparāta palīgvielām
• ortostatiskā hipotensija anamnēzē
• smaga aknu mazspēja.
Īpaša piesardzība nepieciešama šādos gadījumos
Pirms ārstēšanas uzsākšanas un tās laikā periodiski konsultējieties ar savu ārstu, lai savlaicīgi diagnosticētu citas slimības iespējamību, kuras simptomi var būt līdzīgi labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas simptomiem.
Ārstēšanas laikā iespējama asinsspiediena pazemināšanās, ļoti reti – ģībonis. Parādoties pirmajiem ortostatiskās hipotensijas simptomiem (reibonis, nespēks), pacientam ir jāapsēžas vai jāapguļas līdz simptomi izzūd.
Piesardzīgi preparāts jālieto pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <10 ml/min).
Citu zāļu lietošana
Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, arī par tādām, ko izsniedz bez receptes.
Lietojot vienlaikus tamsulosīnu ar atenololu, enalaprilu, nifedipīnu vai teofilīnu, mijiedarbība nav novērota. Lietojot vienlaikus ar cimetidīnu, novēro tamsulosīna koncentrācijas
1
15398-180107
paaugstināšanos asins plazmā, ar furosemīdu – tamsulosīna koncentrācijas pazemināšanos asins plazmā, tomēr tamsulosīna devas koriģēšana nav nepieciešama.
In vitro nenovēro tamsulosīna mijiedarbību ar diazepāmu, propranololu, trihlormetiazīdu, amitriptilīnu, diklofenaku, glibenklamīdu, simvastīnu un varfarīnu. Tāpat tamsulosīns nemaina diazepāma, propranolola, trihlormetiazīda un hlormadinona koncentrāciju plazmā.
In vitro nenovēro aknu metabolisma izmaiņas, lietojot vienlaikus tamsulosīnu un amitriptilīnu, salbutamolu, glibenklamīdu un finasterīdu. Diklofenaks un varfarīns var paaugstināt tamsulosīna eliminācijas ātrumu.
Lietojot vienlaikus tamsulosīnu ar citiem alfa1A-adrenoreceptoru antagonistiem, pastiprinās hipotensīvais efekts.
Lietošana kopā ar pārtiku un dzērieniem
Uzturs mazina uzsūkšanos.
Grūtniecība un zīdīšanas periods
Preparāts paredzēts vīriešiem. Sievietes TAMOSIN 0,4 mg kapsulas nelieto.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Preparāts neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja tomēr pēc preparāta lietošanas ir reibonis, esiet piesardzīgi.
Svarīga informācija par kādu no TAMOSIN 0,4 mg kapsulu sastāvdaļām
TAMOSIN 0,4 mg kapsulu sastāvā ir cukura granulas. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.
3. KĀ LIETOT TAMOSIN 0,4 MG KAPSULAS
Jālieto viena TAMOSIN 0,4 mg kapsula dienā pēc ēšanas, vēlams pēc brokastīm. Kapsula jānorij vesela, stāvus vai sēdus stāvoklī, uzdzerot ūdeni. Kapsulu nedrīkst atvērt, dalīt vai sakošļāt. Lietošanas ilgumu nosaka ārsts.
Ja esat lietojis TAMOSIN 0,4 mg kapsulas vairāk nekā noteikts
Pārdozēšanas gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Galvenie pārdozēšanas simptomi ir pazemināts asinsspiediens (reibonis, vājums, ģībonis) un sirdsdarbības traucējumi. Šo simptomu gadījumā ieteicams apgulties līdz asinsspiediens un sirdsdarbība normalizējas. Ja tas nelīdz, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ja esat aizmirsis lietot TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
Ja esat aizmirsis ieņemt kapsulu, ieņemiet to tūlīt, kā atcerējāties par to. Ja esat izlaidis dienu, nākamajā dienā ieņemiet parasto devu. Nekad nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu izlaisto devu.
2
15398-180107
Ja Jūs pārtraucat lietot TAMOSIN 0,4 mg kapsulas
Zāļu lietošanas pārtraukšana pirms ārsta noteiktā kursa beigām var mazināt vēlamo terapeitisko efektu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam.
4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS
Tāpat kā citas zāles, TAMOSIN 0,4 mg kapsulas var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Nervu sistēmas traucējumi: ļoti bieži – reibonis, bieži – miegainība, bezmiegs, retāk – galvassāpes, libido pavājināšanās. Acu slimības: retāk – redzes miglošanās. Sirds funkcijas traucējumi: reti – sirdsklauves. Asinsvadu sistēmas traucējumi: retāk – posturāla hipotensija, ģībonis. Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības: retāk – rinīts, faringīts, klepus, sinusīts. Kuņģa un zarnu trakta traucējumi: aizcietējums, slikta dūša, vemšana, bieži – caureja. Ādas un zemādas audu bojājumi: reti – izsitumi, nieze, nātrene, ļoti reti – angioedēma. Reproduktīvās sistēmas traucējumi: bieži – ejakulācijas traucējumi, ļoti reti – priapisms. Vispārēji traucējumi: bieži – nespēks, muguras sāpes; sāpes krūšu kurvī.
Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam.
5. KĀ UZGLABĀT TAMOSIN 0,4 MG KAPSULAS
Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ºC. Sargāt no mitruma.
Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.
Nelietojiet preparātu, ja beidzies uz blistera un paciņas norādītais derīguma termiņš.
6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA
TAMOSIN 0,4 mg kapsulu sastāvs
Aktīvā viela: tamsulosīna hidrohlorīds (Tamsulosini hydrochloridum).
Katra kapsula satur 0,4 mg tamsulosīna hidrohlorīda.
Citas sastāvdaļas: cukura granulas, hidroksipropilmetilceluloze, talks, propilēnglikols, polisorbāts 80, silīcija dioksīds, etilceluloze, metakrilskābes polimērs, trietilcitrāts.
TAMOSIN 0,4 mg kapsulu ārējais izskats un iepakojums
Ārējais izskats: baltas ar brūnu vāciņu cietās želatīna kapsulas Nr.2.
Iepakojums: 10 kapsulas blisterī. 3 blisteri (30 kapsulas) kartona paciņā.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV – 2114, Latvija.
Dr. med. L.Cudečkis
12.04.2006.
3
Omeprazolum OMEPRAZOLS
12523-220305
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
O M E P R A Z O L S 20 mg
kapsulas
SNN: Omeprazolum.
Sastāvs: katras kapsulas sastāvā ir 20 mg omeprazola un palīgvielas - cukura granulas,
bezūdens laktoze, hidroksipropilmetilceluloze, nātrija laurilsulfāts, L-hidroksipropilceluloze,
nātrija hidrogēnfosfāts, hidroksipropilmetilcelulozes ftalāts, dietilftalāts.
Zāļu forma: kapsulas iekšķīgai lietošanai.
Pretčūlas līdzeklis (protonu sūkņa inhibitors). ATĶ kods: A02B C01.
Farmakoloģiskās īpašības. Omeprazols nomāc kuņģa skābes sekrēciju. Uzturs neietekmē
preparāta uzsūkšanos. Darbība sākas pēc stundas un maksimumu sasniedz pēc 2 stundām, bet
sekrēcijas inhibīcija, kas ir devas atkarīga, turpinās 24 stundas. Maksimālais efekts tiek
sasniegts četru dienu laikā. Pēc uzsūkšanās omeprazols ātri metabolizējas aknās, veidojot
neaktīvus metabolītus. Puseliminācijas laiks ir 0,5-3 stundas. Preparāta biopieejamība
palielinās vecāka gadagājuma slimniekiem un slimniekiem ar aknu funkcijas traucējumiem,
nieru funkcijas traucējumi to neietekmē. No organisma omeprazols tiek izvadīts ar urīnu.
Indikācijas. Omeprazols ir izvēles preparāts to slimību ārstēšanā, ja ir nepieciešama kuņģa
skābes sekrēcijas inhibīcija: labdabīga divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūla; kuņģa čūla
un/vai erozīvi-čūlaini divpadsmitpirkstu zarnas bojājumi, ko izraisījusi nesteroīdo
pretiekaisuma līdzekļu lietošana; Helicobacter pylori eradikācija divpadsmitpirkstu zarnas
čūlas gadījumā; Helicobacter pylori eradikācija labdabīgas kuņģa čūlas gadījumā;
Zolindžera-Elisona sindroms; skābes aspirācijas profilakse; gastroezofageāls reflukss; skābes
reflukss; dispepsija, ko izraisa pastiprināta sālsskābes izdale.
Kontrindikācijas. Paaugstināta individuāla jutība pret omeprazolu vai preparāta palīgvielām.
Blakusparādības. Parasti omeprazolu panes labi, tomēr blakusparādības ir iespējamas.
Kuņģa un zarnu trakts: slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējums, sāpes vēderā,
meteorisms, garšas pārmaiņas, stomatīts, sausa mute.
Aknas: pārejoša aknu enzīmu aktivitātes paaugstināšanās, aknu disfunkcija.
12523-220305
2
CNS: galvassāpes, reibonis, nespēks, miegainība vai bezmiegs, parestēzijas, atgriezenisks
apjukums, ažitācija, halucinācijas, depresija, encefalopātija (smagu aknu funkciju traucējumu
gadījumā).
Asinsrade: asinsrades nomākums – agranulocitoze, leikopēnija, pancitopēnija,
trombocitopēnija.
Nieres: hematūrija, proteīnūrija, intersticiāls nefrīts.
Muskuļu un skeleta sistēma: artralģija, mialģija, muskuļu vājums.
Āda: bullozi izsitumi, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermālā nekrolīze.
Alerģiskas reakcijas: paaugstinātas jutības reakcijas (izsitumi, nātrene, angioedēma,
bronhospazmas), nieze, anafilaksija, drudzis, fotosensitivitāte.
Vielmaiņa: hiponatriēmija, perifēriska tūska.
Endokrīnā sistēma: reti – ginekomastija, impotence.
Citas: svīšana, alopēcija.
Brīdinājumi un piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar aknu funkcijas
traucējumiem, grūtniecības un zīdīšanas periodā.
Pēc 14 dienas ilgas omeprazola lietošanas kuņģī ievērojami palielinās dzīvu baktēriju skaits.
Samazinoties kuņģa sulas skābumam, palielinās risks saslimt ar perorālā ceļā pārnēsājamām
kuņģa un zarnu trakta infekcijām (piemēram, salmonelozi). Tāpēc piesardzība jāievēro
slimniekiem ar imūndeficītu vai imūndepresantus lietojošiem slimniekiem.
Ja preparāta lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, par to jāinformē ārsts.
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas periodā. Nav labi kontrolētu klīnisku pētījumu par
preparāta lietošanas drošību grūtniecības un zīdīšanas periodā, tāpēc grūtniecēm rekomendē
izvairīties no preparāta lietošanas. Ja nepieciešams preparātu lietot zīdīšanas periodā, bērna
barošana jāpārtrauc.
Mijiedarbība. Ja lietojat arī citas zāles, par to informējiet savu ārstu.
Omeprazols var pastiprināt varfarīna, fenitoīna, diazepāma un citu preparātu, kas
metabolizējas aknās ar citohroma P450 2C19 mikrosomālo enzīmsistēmu, efektu; iespējams
nedaudz palielina digoksīna koncentrāciju plazmā; iespējams palielina takrolima
koncentrāciju plazmā. Tā kā omeprazols spēcīgi un ilgstoši nomāc sālsskābes sekrēciju
kuņģī, var tikt aizkavēta to zāļu uzsūkšanās, kuru absorbcijā liela nozīme ir kuņģa sulas
skābumam (piem., ketokonazols, itrakonazols, ampicilīns, dzelzs sāļi).
Ārstēšanas laikā jāatturas no smēķēšanas un alkohola lietošanas, jo tas kairina kuņģa gļotādu,
palēnina preparāta uzsūkšanos un aizkavē izārstēšanos.
Devas un lietošana. Omeprazolu lieto īsi pirms ēšanas vai ēšanas laikā. Kapsulu norij veselu,
uzdzerot šķidrumu.
12523-220305
3
Labdabīga kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla: 20 mg vienu reizi dienā,
divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā – 4 nedēļas, kuņģa čūlas gadījumā – 8 nedēļas.
Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 40 mg vienu reizi dienā. Balstterapijai
lieto 20 mg dienā.
Kuņģa čūla un/vai erozīvi-čūlaini divpadsmitpirkstu zarnas bojājumi, ko izraisījusi
nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana: 20 mg vienu reizi dienā 4 nedēļas.
Nepieciešamības gadījumā terapiju turpina vēl 4 nedēļas. Profilaktiski pacientiem ar kuņģa
čūlu un/vai erozīvi-čūlainiem divpadsmitpirkstu zarnas bojājumiem anamnēzē, ko izraisījusi
nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana, turpinot lietot šos līdzekļus – 20 mg vienu reizi
dienā.
Helicobacter pylori eradikācijai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā: omeprazols
20 mg 2 reizes dienā kopā ar klaritromicīnu 500 mg 2 reizes dienā un amoksicilīnu 1000 mg
2 reizes dienā, kurss – 7-10 dienas. Helicobacter pylori eradikācijai pielieto arī citas
3-4 preparātu kombinācijas, kur viens no preparātiem ir omeprazols.
Helicobacter pylori eradikācijai labdabīgas kuņģa čūlas gadījumā: omeprazols 40 mg dienā
vienā vai divās dalītās devās kopā ar amoksicilīnu 750-1000 mg 2 reizes dienā 2 nedēļas.
Zolindžera-Elisona sindroms: sākumdeva ir 60 mg vienu reizi dienā, parasti deva ir robežās
no 20 mg līdz 120 mg dienā. Ja deva pārsniedz 80 mg dienā, to ieteicams dalīt un dzert rītā
un vakarā.
Skābes aspirācijas profilakse: 40 mg iepriekšējā vakarā un 40 mg no rīta 2-6 stundas pirms
operācijas.
Gastroezofageāls reflukss: 20 mg dienā 4 nedēļas, ja nepieciešams, terapiju turpina vēl
4-8 nedēļas. Ja gastroezofageāls reflukss nepadodas ārstēšanai, lieto 40 mg vienu reizi dienā
8 nedēļas; ilgstoši var lietot 20 mg dienā.
Skābes reflukss: (ilgstošai terapijai) recidīva gadījumā 20 mg vienu reizi dienā.
Dispepsija, ko izraisa pastiprināta sālsskābes izdale: 20 mg vienu reizi dienā 2-4 nedēļas.
Bērniem pēc 2 g.v. smaga čūlainā refluksa ezofagīta gadījumā lieto 0,7-1,4 mg/kg ķermeņa
masas dienā 4-12 nedēļas. Maksimālā deva – 40 mg dienā. Ārstēšanu rekomendē sākt
stacionārā.
Pacientiem ar aknu slimībām nedrīkst pārsniegt dienas devu 20 mg.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, ārstēšanu turpina iepriekš norādītajās devās.
Nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu.
Pārdozēšana. Nav informācijas par akūtu saindēšanos. Slimnieki labi panes devas līdz 360
mg dienā. Omeprazols stipri saistās ar plazmas olbaltumvielām, tāpēc slikti dializējas.
12523-220305
4
Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska terapija un dzīvības funkcijas pabalstoši
pasākumi. Speciāla antidota nav.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Gadījumos, ja ir miegainība, nespēks vai
citi CNS blakusefekti, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Norādīts uz iepakojuma.. Nelietot preparātu pēc tā derīguma termiņa
beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C.
Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums. 10 kapsulas blisterī, iepakojumā 1-6 vai 10 blisteri.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā.
Reģistrācijas numurs: 97-0072.
Rp.
Pēdējā korekcija. 2005.g. janvāris.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s ”Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Dr. med. L.Cudečkis ______________________
_______________ 2005.g.
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
O M E P R A Z O L S 20 mg
kapsulas
SNN: Omeprazolum.
Sastāvs: katras kapsulas sastāvā ir 20 mg omeprazola un palīgvielas - cukura granulas,
bezūdens laktoze, hidroksipropilmetilceluloze, nātrija laurilsulfāts, L-hidroksipropilceluloze,
nātrija hidrogēnfosfāts, hidroksipropilmetilcelulozes ftalāts, dietilftalāts.
Zāļu forma: kapsulas iekšķīgai lietošanai.
Pretčūlas līdzeklis (protonu sūkņa inhibitors). ATĶ kods: A02B C01.
Farmakoloģiskās īpašības. Omeprazols nomāc kuņģa skābes sekrēciju. Uzturs neietekmē
preparāta uzsūkšanos. Darbība sākas pēc stundas un maksimumu sasniedz pēc 2 stundām, bet
sekrēcijas inhibīcija, kas ir devas atkarīga, turpinās 24 stundas. Maksimālais efekts tiek
sasniegts četru dienu laikā. Pēc uzsūkšanās omeprazols ātri metabolizējas aknās, veidojot
neaktīvus metabolītus. Puseliminācijas laiks ir 0,5-3 stundas. Preparāta biopieejamība
palielinās vecāka gadagājuma slimniekiem un slimniekiem ar aknu funkcijas traucējumiem,
nieru funkcijas traucējumi to neietekmē. No organisma omeprazols tiek izvadīts ar urīnu.
Indikācijas. Omeprazols ir izvēles preparāts to slimību ārstēšanā, ja ir nepieciešama kuņģa
skābes sekrēcijas inhibīcija: labdabīga divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa čūla; kuņģa čūla
un/vai erozīvi-čūlaini divpadsmitpirkstu zarnas bojājumi, ko izraisījusi nesteroīdo
pretiekaisuma līdzekļu lietošana; Helicobacter pylori eradikācija divpadsmitpirkstu zarnas
čūlas gadījumā; Helicobacter pylori eradikācija labdabīgas kuņģa čūlas gadījumā;
Zolindžera-Elisona sindroms; skābes aspirācijas profilakse; gastroezofageāls reflukss; skābes
reflukss; dispepsija, ko izraisa pastiprināta sālsskābes izdale.
Kontrindikācijas. Paaugstināta individuāla jutība pret omeprazolu vai preparāta palīgvielām.
Blakusparādības. Parasti omeprazolu panes labi, tomēr blakusparādības ir iespējamas.
Kuņģa un zarnu trakts: slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējums, sāpes vēderā,
meteorisms, garšas pārmaiņas, stomatīts, sausa mute.
Aknas: pārejoša aknu enzīmu aktivitātes paaugstināšanās, aknu disfunkcija.
12523-220305
2
CNS: galvassāpes, reibonis, nespēks, miegainība vai bezmiegs, parestēzijas, atgriezenisks
apjukums, ažitācija, halucinācijas, depresija, encefalopātija (smagu aknu funkciju traucējumu
gadījumā).
Asinsrade: asinsrades nomākums – agranulocitoze, leikopēnija, pancitopēnija,
trombocitopēnija.
Nieres: hematūrija, proteīnūrija, intersticiāls nefrīts.
Muskuļu un skeleta sistēma: artralģija, mialģija, muskuļu vājums.
Āda: bullozi izsitumi, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermālā nekrolīze.
Alerģiskas reakcijas: paaugstinātas jutības reakcijas (izsitumi, nātrene, angioedēma,
bronhospazmas), nieze, anafilaksija, drudzis, fotosensitivitāte.
Vielmaiņa: hiponatriēmija, perifēriska tūska.
Endokrīnā sistēma: reti – ginekomastija, impotence.
Citas: svīšana, alopēcija.
Brīdinājumi un piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar aknu funkcijas
traucējumiem, grūtniecības un zīdīšanas periodā.
Pēc 14 dienas ilgas omeprazola lietošanas kuņģī ievērojami palielinās dzīvu baktēriju skaits.
Samazinoties kuņģa sulas skābumam, palielinās risks saslimt ar perorālā ceļā pārnēsājamām
kuņģa un zarnu trakta infekcijām (piemēram, salmonelozi). Tāpēc piesardzība jāievēro
slimniekiem ar imūndeficītu vai imūndepresantus lietojošiem slimniekiem.
Ja preparāta lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, par to jāinformē ārsts.
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas periodā. Nav labi kontrolētu klīnisku pētījumu par
preparāta lietošanas drošību grūtniecības un zīdīšanas periodā, tāpēc grūtniecēm rekomendē
izvairīties no preparāta lietošanas. Ja nepieciešams preparātu lietot zīdīšanas periodā, bērna
barošana jāpārtrauc.
Mijiedarbība. Ja lietojat arī citas zāles, par to informējiet savu ārstu.
Omeprazols var pastiprināt varfarīna, fenitoīna, diazepāma un citu preparātu, kas
metabolizējas aknās ar citohroma P450 2C19 mikrosomālo enzīmsistēmu, efektu; iespējams
nedaudz palielina digoksīna koncentrāciju plazmā; iespējams palielina takrolima
koncentrāciju plazmā. Tā kā omeprazols spēcīgi un ilgstoši nomāc sālsskābes sekrēciju
kuņģī, var tikt aizkavēta to zāļu uzsūkšanās, kuru absorbcijā liela nozīme ir kuņģa sulas
skābumam (piem., ketokonazols, itrakonazols, ampicilīns, dzelzs sāļi).
Ārstēšanas laikā jāatturas no smēķēšanas un alkohola lietošanas, jo tas kairina kuņģa gļotādu,
palēnina preparāta uzsūkšanos un aizkavē izārstēšanos.
Devas un lietošana. Omeprazolu lieto īsi pirms ēšanas vai ēšanas laikā. Kapsulu norij veselu,
uzdzerot šķidrumu.
12523-220305
3
Labdabīga kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla: 20 mg vienu reizi dienā,
divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā – 4 nedēļas, kuņģa čūlas gadījumā – 8 nedēļas.
Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 40 mg vienu reizi dienā. Balstterapijai
lieto 20 mg dienā.
Kuņģa čūla un/vai erozīvi-čūlaini divpadsmitpirkstu zarnas bojājumi, ko izraisījusi
nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana: 20 mg vienu reizi dienā 4 nedēļas.
Nepieciešamības gadījumā terapiju turpina vēl 4 nedēļas. Profilaktiski pacientiem ar kuņģa
čūlu un/vai erozīvi-čūlainiem divpadsmitpirkstu zarnas bojājumiem anamnēzē, ko izraisījusi
nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana, turpinot lietot šos līdzekļus – 20 mg vienu reizi
dienā.
Helicobacter pylori eradikācijai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā: omeprazols
20 mg 2 reizes dienā kopā ar klaritromicīnu 500 mg 2 reizes dienā un amoksicilīnu 1000 mg
2 reizes dienā, kurss – 7-10 dienas. Helicobacter pylori eradikācijai pielieto arī citas
3-4 preparātu kombinācijas, kur viens no preparātiem ir omeprazols.
Helicobacter pylori eradikācijai labdabīgas kuņģa čūlas gadījumā: omeprazols 40 mg dienā
vienā vai divās dalītās devās kopā ar amoksicilīnu 750-1000 mg 2 reizes dienā 2 nedēļas.
Zolindžera-Elisona sindroms: sākumdeva ir 60 mg vienu reizi dienā, parasti deva ir robežās
no 20 mg līdz 120 mg dienā. Ja deva pārsniedz 80 mg dienā, to ieteicams dalīt un dzert rītā
un vakarā.
Skābes aspirācijas profilakse: 40 mg iepriekšējā vakarā un 40 mg no rīta 2-6 stundas pirms
operācijas.
Gastroezofageāls reflukss: 20 mg dienā 4 nedēļas, ja nepieciešams, terapiju turpina vēl
4-8 nedēļas. Ja gastroezofageāls reflukss nepadodas ārstēšanai, lieto 40 mg vienu reizi dienā
8 nedēļas; ilgstoši var lietot 20 mg dienā.
Skābes reflukss: (ilgstošai terapijai) recidīva gadījumā 20 mg vienu reizi dienā.
Dispepsija, ko izraisa pastiprināta sālsskābes izdale: 20 mg vienu reizi dienā 2-4 nedēļas.
Bērniem pēc 2 g.v. smaga čūlainā refluksa ezofagīta gadījumā lieto 0,7-1,4 mg/kg ķermeņa
masas dienā 4-12 nedēļas. Maksimālā deva – 40 mg dienā. Ārstēšanu rekomendē sākt
stacionārā.
Pacientiem ar aknu slimībām nedrīkst pārsniegt dienas devu 20 mg.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, ārstēšanu turpina iepriekš norādītajās devās.
Nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu.
Pārdozēšana. Nav informācijas par akūtu saindēšanos. Slimnieki labi panes devas līdz 360
mg dienā. Omeprazols stipri saistās ar plazmas olbaltumvielām, tāpēc slikti dializējas.
12523-220305
4
Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska terapija un dzīvības funkcijas pabalstoši
pasākumi. Speciāla antidota nav.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Gadījumos, ja ir miegainība, nespēks vai
citi CNS blakusefekti, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Norādīts uz iepakojuma.. Nelietot preparātu pēc tā derīguma termiņa
beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C.
Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums. 10 kapsulas blisterī, iepakojumā 1-6 vai 10 blisteri.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā.
Reģistrācijas numurs: 97-0072.
Rp.
Pēdējā korekcija. 2005.g. janvāris.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s ”Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Dr. med. L.Cudečkis ______________________
_______________ 2005.g.
Oxazepamum NOZEPAM
11953-261104
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
Ja Jums rodas jautājumi, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums, un tās nedrīkst dot citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
N O Z E P A M ® 10 mg
tabletes
SNN: Oxazepamum.
Vienas tabletes sastāvs:
aktīvā viela: oksazepāms 10 mg;
palīgvielas: kartupeļu ciete, kalcija stearāts, laktoze, polivinilpirolidons, cukurs.
Zāļu forma: tabletes.
Iepakojums: 10 tabletes blisterī; iepakojumā 50 tabletes.
Anksiolītisks līdzeklis jeb trankvilizators (benzodiazepīna atvasinājums).
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, Latvija, LV- 2114.
Terapeitiskās indikācijas. Trauksmes sindroma īslaicīga ārstēšana; bezmiega, ko izraisījusi
trauksme, ārstēšana; alkohola abstinences sindroma kompleksa ārstēšana.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret oksazepāmu, citiem benzodiazepīna atvasinājumiem
vai preparāta palīgvielām. Smaga elpošanas mazspēja, akūta plaušu mazspēja, miega apnojas
sindroms, smaga aknu mazspēja, hroniska psihoze, akūta porfīrija.
Nozepam® monoterapija nav piemērota depresijas vai trauksmes ar depresiju ārstēšanai.
Zīdīšanas periods. Kontrindicēts bērniem līdz 6 gadu vecumam.
Saindēšanās ar centrālo nervu sistēmu (CNS) nomācošiem līdzekļiem vai ar alkoholu.
Ārstēšanas laikā un 3 dienas pēc terapijas beigām nedrīkst lietot alkoholu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā. Nozepam® drīkst lietot tikai stingrā ārsta uzraudzībā.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar elpceļu slimībām, arteriālo hipotensiju, muskuļu vājumu
(īpaši Myasthenia gravis gadījumā), tieksmi uz ļaunprātīgu zāļu vai alkohola lietošanu (arī
anamnēzē), izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
Devu mazina vecāka gadagājuma un novājinātiem pacientiem, aknu funkciju traucējumu
gadījumā (smagu traucējumu gadījumā lietošana kontrindicēta) un nieru funkciju traucējumu
gadījumā.
Nozepam® ilgstoša lietošana izraisa tā darbības pakāpenisku pavājināšanos, fiziskas un psihiskas
atkarības veidošanos, kā arī abstinences sindroma (uzbudinājums, nemiers, miega traucējumi)
rašanos, strauji pārtraucot preparāta lietošanu. Zāļu lietošanu pārtrauc, pakāpeniski mazinot
devu.
11953-261104
2
Preparāta ilgstošas lietošanas laikā periodiski jākontrolē asinsaina un aknu funkciju rādītāji.
Ārstēšana ar Nozepam® nekavējoties jāpārtrauc paradoksālu reakciju (izteikts uzbudinājums,
halucinācijas, murgi, agresivitāte, neadekvāta uzvedība) rašanās gadījumā. Visbiežāk tās
iespējamas vecāka gadagājuma un psihiski slimiem pacientiem, kā arī pēc Nozepam® un
alkohola vienlaikus lietošanas.
Ordinējot citas zāles ārstēšanas ar Nozepam® laikā, jāievēro piesardzība iespējamās
mijiedarbības dēļ.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Informējiet ārstu par zālēm, ko vēl
Jūs lietojat.
Cimetidīns, disulfirāms, fluvoksamīns nomāc benzodiazepīnu, t.sk. Nozepam® aktīvās vielas
oksazepāma, metabolismu (paaugstina oksazepāma koncentrāciju plazmā), tādējādi pastiprinot
preparāta CNS nomācošo ietekmi.
Nozepam® CNS nomācošo ietekmi pastiprina arī alfa blokatori, vispārējās anestēzijas līdzekļi,
tricikliskie antidepresanti, antihistamīna līdzekļi, antipsihotiskie līdzekļi, baklofēns, lofeksidīns,
moksonidīns, nabilons, opioīdie analgētiskie līdzekļi, tizanidīns.
Rifampicīns paātrina benzodiazepīnu metabolismu (mazina oksazepāma koncentrāciju plazmā),
tādējādi pavājinot Nozepam® darbību.
Nozepam® var dažādi ietekmēt fenitoīna koncentrāciju plazmā.
Kombinācijā ar levodopu ir iespējams levodopas darbības antagonisms.
Lietojot vienlaikus Nozepam® un AKE inhibitorus, adrenerģiskos neironu blokatorus, alfa
blokatorus, angiotensīna-II receptoru antagonistus, bēta blokatorus, kalcija kanālu blokatorus,
klonidīnu, diazoksīdu, diurētiskos līdzekļus, hidralazīnu, metildopu, minoksidilu, moksonidīnu,
nitrātus vai nitroprusīdu, pastiprinās šo līdzekļu hipotensīvā darbība.
Kombinācija ar ritonaviru ir potenciāli bīstama.
Nozepam® un alkoholu saturošu dzērienu vienlaikus lietošana pastiprina CNS nomācošo ietekmi,
kā arī var izraisīt neparedzētas paradoksālas reakcijas.
Grūtniecība un zīdīšana. Sievietēm reproduktīvā vecumā jāinformē ārstējošais ārsts par
iestājušos grūtniecību ārstēšanas ar Nozepam® laikā, lai izlemtu - turpināt vai pārtraukt tā
lietošanu. Lietošana grūtniecības laikā pieļaujama tikai gadījumā, ja gaidāmais derīgums mātei
pārsniedz iespējamo risku auglim. Preparātu nedrīkst lietot regulāri, lielās devās un ilgstoši.
Preparāta lietošana zīdīšanas periodā kontrindicēta. Bērnam var rasties atkarība un elpošanas
traucējumi.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Preparāta lietošanas
laikā nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, jo preparāts samazina reakcijas
ātrumu un uzmanību.
11953-261104
3
Norādījumi zāļu lietošanai. Nozepam® tabletes lieto iekšķīgi, uzdzerot šķidrumu. Devu un
terapijas kursa ilgumu nosaka ārsts.
Trauksmes sindroma īslaicīga ārstēšana: pieaugušajiem reizes deva – 10-30 mg. Ārstējot
ambulatoriski, parasti dienas deva ir 20-30 mg, ko sadala 2 reizes devās – no rīta un vakarā.
Smagos slimības gadījumos devu var palielināt līdz 15 mg no rīta un pusdienā un 15-30 mg
vakarā. Maksimālā dienas deva – 120 mg. Dienas devu virs 60 mg ordinē tikai stacionāra
apstākļos.
Akūtos gadījumos rekomendē ordinēt vienu reizes devu vai dažu dienu ilgu ārstēšanu.
Bezmiega, ko izraisījusi trauksme, ārstēšana: 10-25 mg pusstundu-stundu pirms gulētiešanas.
Maksimālā reizes deva – 50 mg. Vakaros Nozepam® tabletes nevajag lietot tūlīt pēc ēšanas, jo
tad iedarbība aizkavējas un nākamā rītā iespējams nogurums, koncentrēšanās traucējumi.
Alkohola abstinences sindroma gadījumā deva ir 15-30 mg 3-4 reizes dienā.
Vecāka gadagājuma un novājinātiem pacientiem, pacientiem ar nieru un aknu funkciju
traucējumiem, sirds un elpošanas mazspēju, kā arī galvas smadzeņu organisku izmaiņu gadījumā
dienas deva ir 10 mg (5 mg no rīta un vakarā), nepieciešamības gadījumā devu piesardzīgi
palielina līdz 15 mg dienā.
Pēc apmēram 2 nedēļu ilgas preparāta lietošanas jāpārliecinās, vai ir indikācijas terapijas
turpināšanai, jo nav vēlams pārsniegt nepārtrauktu zāļu lietošanu 4 nedēļas. Lietojot preparātu
vairākas nedēļas katru dienu, var attīstīties fiziska un psihiska atkarība. Ja zāles nepieciešams
lietot ilgstoši (vairākus mēnešus), izmanto intermitējošo metodi, kad uz dažām dienām pārtrauc
zāļu lietošanu un pēc tam atsāk lietot iepriekšējās individuālās terapeitiskās devās.
Preparāta lietošanu pārtrauc, pakāpeniski mazinot devu. Strauja lietošanas pārtraukšana var
izraisīt abstinences sindromu: uzbudinājumu, nemieru, miega traucējumus.
Bērniem nerekomendē.
Ja vienu vai vairākas reizes nav savlaicīgi ieņemta kārtējā deva, lietošanu turpina iepriekš
ordinētā devā, to nepalielinot. Nekad nelietojiet dubultu devu!
Pārdozēšana. Ja ir aizdomas par preparāta nejaušu vai ļaunprātīgu pārdozēšanu, nekavējoties
jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Simptomi: miegainība, apjukums, kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, runas
traucējumi, hipotensija, centrālās nervu sistēmas nomākums pat līdz komai. Smagas
intoksikācijas gadījumā var attīstīties elpošanas un asinsrites nomākums (cianoze).
Pasākumi: lai mazinātu zāļu uzsūkšanos, ordinē aktivēto ogli (optimāli – pirmās stundas laikā
pēc pārdozēšanas). Ārstēšana simptomātiska: galveno dzīvības funkciju monitorings un
uzturēšana. Flumazenils ir efektīvs benzodiazepīnu izraisīta elpošanas nomākuma gadījumā.
Hemodialīze nav efektīva.
11953-261104
4
Blakusparādības. Iespējamas nevēlamas blakusparādības: miegainība un vieglas galvassāpes
nākamajā dienā pēc Nozepam® lietošanas; apjukums, kustību koordinācijas un līdzsvara
traucējumi (īpaši pacientiem vecākiem par 65 gadiem), atmiņas pasliktināšanās, atkarība,
paradoksālas reakcijas (izteikts uzbudinājums, halucinācijas, murgi, agresivitāte, neadekvāta
uzvedība), muskuļu vājums. Retāk: galvassāpes, reibonis, pazemināts asinsspiediens, sausa mute,
kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, redzes traucējumi, runas traucējumi, trīce, libido
mazināšanās, urīna nesaturēšana vai urīna aizture, atsevišķos gadījumos – asinsrades traucējumi
(leikopēnija), dzelte, alerģiskas ādas reakcijas.
Ja medikamenta lietošanas laikā novērojat blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas
lietošanas instrukcijā, par to nekavējoties jāziņo ārstam.
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietojiet zāles pēc derīguma termiņa beigām.
Uzglabāšana. Sausā, tumšā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C.
Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā.
Pēdējais zāļu lietošanas instrukcijas pārskatīšanas datums: 2004.g. augusts.
Dr. med. L.Cudečkis ________________________
__________________2004.g.
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
Ja Jums rodas jautājumi, konsultējieties ar ārstu.
Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums, un tās nedrīkst dot citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,
ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
N O Z E P A M ® 10 mg
tabletes
SNN: Oxazepamum.
Vienas tabletes sastāvs:
aktīvā viela: oksazepāms 10 mg;
palīgvielas: kartupeļu ciete, kalcija stearāts, laktoze, polivinilpirolidons, cukurs.
Zāļu forma: tabletes.
Iepakojums: 10 tabletes blisterī; iepakojumā 50 tabletes.
Anksiolītisks līdzeklis jeb trankvilizators (benzodiazepīna atvasinājums).
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, Latvija, LV- 2114.
Terapeitiskās indikācijas. Trauksmes sindroma īslaicīga ārstēšana; bezmiega, ko izraisījusi
trauksme, ārstēšana; alkohola abstinences sindroma kompleksa ārstēšana.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret oksazepāmu, citiem benzodiazepīna atvasinājumiem
vai preparāta palīgvielām. Smaga elpošanas mazspēja, akūta plaušu mazspēja, miega apnojas
sindroms, smaga aknu mazspēja, hroniska psihoze, akūta porfīrija.
Nozepam® monoterapija nav piemērota depresijas vai trauksmes ar depresiju ārstēšanai.
Zīdīšanas periods. Kontrindicēts bērniem līdz 6 gadu vecumam.
Saindēšanās ar centrālo nervu sistēmu (CNS) nomācošiem līdzekļiem vai ar alkoholu.
Ārstēšanas laikā un 3 dienas pēc terapijas beigām nedrīkst lietot alkoholu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā. Nozepam® drīkst lietot tikai stingrā ārsta uzraudzībā.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar elpceļu slimībām, arteriālo hipotensiju, muskuļu vājumu
(īpaši Myasthenia gravis gadījumā), tieksmi uz ļaunprātīgu zāļu vai alkohola lietošanu (arī
anamnēzē), izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
Devu mazina vecāka gadagājuma un novājinātiem pacientiem, aknu funkciju traucējumu
gadījumā (smagu traucējumu gadījumā lietošana kontrindicēta) un nieru funkciju traucējumu
gadījumā.
Nozepam® ilgstoša lietošana izraisa tā darbības pakāpenisku pavājināšanos, fiziskas un psihiskas
atkarības veidošanos, kā arī abstinences sindroma (uzbudinājums, nemiers, miega traucējumi)
rašanos, strauji pārtraucot preparāta lietošanu. Zāļu lietošanu pārtrauc, pakāpeniski mazinot
devu.
11953-261104
2
Preparāta ilgstošas lietošanas laikā periodiski jākontrolē asinsaina un aknu funkciju rādītāji.
Ārstēšana ar Nozepam® nekavējoties jāpārtrauc paradoksālu reakciju (izteikts uzbudinājums,
halucinācijas, murgi, agresivitāte, neadekvāta uzvedība) rašanās gadījumā. Visbiežāk tās
iespējamas vecāka gadagājuma un psihiski slimiem pacientiem, kā arī pēc Nozepam® un
alkohola vienlaikus lietošanas.
Ordinējot citas zāles ārstēšanas ar Nozepam® laikā, jāievēro piesardzība iespējamās
mijiedarbības dēļ.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Informējiet ārstu par zālēm, ko vēl
Jūs lietojat.
Cimetidīns, disulfirāms, fluvoksamīns nomāc benzodiazepīnu, t.sk. Nozepam® aktīvās vielas
oksazepāma, metabolismu (paaugstina oksazepāma koncentrāciju plazmā), tādējādi pastiprinot
preparāta CNS nomācošo ietekmi.
Nozepam® CNS nomācošo ietekmi pastiprina arī alfa blokatori, vispārējās anestēzijas līdzekļi,
tricikliskie antidepresanti, antihistamīna līdzekļi, antipsihotiskie līdzekļi, baklofēns, lofeksidīns,
moksonidīns, nabilons, opioīdie analgētiskie līdzekļi, tizanidīns.
Rifampicīns paātrina benzodiazepīnu metabolismu (mazina oksazepāma koncentrāciju plazmā),
tādējādi pavājinot Nozepam® darbību.
Nozepam® var dažādi ietekmēt fenitoīna koncentrāciju plazmā.
Kombinācijā ar levodopu ir iespējams levodopas darbības antagonisms.
Lietojot vienlaikus Nozepam® un AKE inhibitorus, adrenerģiskos neironu blokatorus, alfa
blokatorus, angiotensīna-II receptoru antagonistus, bēta blokatorus, kalcija kanālu blokatorus,
klonidīnu, diazoksīdu, diurētiskos līdzekļus, hidralazīnu, metildopu, minoksidilu, moksonidīnu,
nitrātus vai nitroprusīdu, pastiprinās šo līdzekļu hipotensīvā darbība.
Kombinācija ar ritonaviru ir potenciāli bīstama.
Nozepam® un alkoholu saturošu dzērienu vienlaikus lietošana pastiprina CNS nomācošo ietekmi,
kā arī var izraisīt neparedzētas paradoksālas reakcijas.
Grūtniecība un zīdīšana. Sievietēm reproduktīvā vecumā jāinformē ārstējošais ārsts par
iestājušos grūtniecību ārstēšanas ar Nozepam® laikā, lai izlemtu - turpināt vai pārtraukt tā
lietošanu. Lietošana grūtniecības laikā pieļaujama tikai gadījumā, ja gaidāmais derīgums mātei
pārsniedz iespējamo risku auglim. Preparātu nedrīkst lietot regulāri, lielās devās un ilgstoši.
Preparāta lietošana zīdīšanas periodā kontrindicēta. Bērnam var rasties atkarība un elpošanas
traucējumi.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Preparāta lietošanas
laikā nedrīkst vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, jo preparāts samazina reakcijas
ātrumu un uzmanību.
11953-261104
3
Norādījumi zāļu lietošanai. Nozepam® tabletes lieto iekšķīgi, uzdzerot šķidrumu. Devu un
terapijas kursa ilgumu nosaka ārsts.
Trauksmes sindroma īslaicīga ārstēšana: pieaugušajiem reizes deva – 10-30 mg. Ārstējot
ambulatoriski, parasti dienas deva ir 20-30 mg, ko sadala 2 reizes devās – no rīta un vakarā.
Smagos slimības gadījumos devu var palielināt līdz 15 mg no rīta un pusdienā un 15-30 mg
vakarā. Maksimālā dienas deva – 120 mg. Dienas devu virs 60 mg ordinē tikai stacionāra
apstākļos.
Akūtos gadījumos rekomendē ordinēt vienu reizes devu vai dažu dienu ilgu ārstēšanu.
Bezmiega, ko izraisījusi trauksme, ārstēšana: 10-25 mg pusstundu-stundu pirms gulētiešanas.
Maksimālā reizes deva – 50 mg. Vakaros Nozepam® tabletes nevajag lietot tūlīt pēc ēšanas, jo
tad iedarbība aizkavējas un nākamā rītā iespējams nogurums, koncentrēšanās traucējumi.
Alkohola abstinences sindroma gadījumā deva ir 15-30 mg 3-4 reizes dienā.
Vecāka gadagājuma un novājinātiem pacientiem, pacientiem ar nieru un aknu funkciju
traucējumiem, sirds un elpošanas mazspēju, kā arī galvas smadzeņu organisku izmaiņu gadījumā
dienas deva ir 10 mg (5 mg no rīta un vakarā), nepieciešamības gadījumā devu piesardzīgi
palielina līdz 15 mg dienā.
Pēc apmēram 2 nedēļu ilgas preparāta lietošanas jāpārliecinās, vai ir indikācijas terapijas
turpināšanai, jo nav vēlams pārsniegt nepārtrauktu zāļu lietošanu 4 nedēļas. Lietojot preparātu
vairākas nedēļas katru dienu, var attīstīties fiziska un psihiska atkarība. Ja zāles nepieciešams
lietot ilgstoši (vairākus mēnešus), izmanto intermitējošo metodi, kad uz dažām dienām pārtrauc
zāļu lietošanu un pēc tam atsāk lietot iepriekšējās individuālās terapeitiskās devās.
Preparāta lietošanu pārtrauc, pakāpeniski mazinot devu. Strauja lietošanas pārtraukšana var
izraisīt abstinences sindromu: uzbudinājumu, nemieru, miega traucējumus.
Bērniem nerekomendē.
Ja vienu vai vairākas reizes nav savlaicīgi ieņemta kārtējā deva, lietošanu turpina iepriekš
ordinētā devā, to nepalielinot. Nekad nelietojiet dubultu devu!
Pārdozēšana. Ja ir aizdomas par preparāta nejaušu vai ļaunprātīgu pārdozēšanu, nekavējoties
jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Simptomi: miegainība, apjukums, kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, runas
traucējumi, hipotensija, centrālās nervu sistēmas nomākums pat līdz komai. Smagas
intoksikācijas gadījumā var attīstīties elpošanas un asinsrites nomākums (cianoze).
Pasākumi: lai mazinātu zāļu uzsūkšanos, ordinē aktivēto ogli (optimāli – pirmās stundas laikā
pēc pārdozēšanas). Ārstēšana simptomātiska: galveno dzīvības funkciju monitorings un
uzturēšana. Flumazenils ir efektīvs benzodiazepīnu izraisīta elpošanas nomākuma gadījumā.
Hemodialīze nav efektīva.
11953-261104
4
Blakusparādības. Iespējamas nevēlamas blakusparādības: miegainība un vieglas galvassāpes
nākamajā dienā pēc Nozepam® lietošanas; apjukums, kustību koordinācijas un līdzsvara
traucējumi (īpaši pacientiem vecākiem par 65 gadiem), atmiņas pasliktināšanās, atkarība,
paradoksālas reakcijas (izteikts uzbudinājums, halucinācijas, murgi, agresivitāte, neadekvāta
uzvedība), muskuļu vājums. Retāk: galvassāpes, reibonis, pazemināts asinsspiediens, sausa mute,
kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, redzes traucējumi, runas traucējumi, trīce, libido
mazināšanās, urīna nesaturēšana vai urīna aizture, atsevišķos gadījumos – asinsrades traucējumi
(leikopēnija), dzelte, alerģiskas ādas reakcijas.
Ja medikamenta lietošanas laikā novērojat blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas
lietošanas instrukcijā, par to nekavējoties jāziņo ārstam.
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietojiet zāles pēc derīguma termiņa beigām.
Uzglabāšana. Sausā, tumšā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C.
Uzglabāt bērniem nepieejamā vietā.
Pēdējais zāļu lietošanas instrukcijas pārskatīšanas datums: 2004.g. augusts.
Dr. med. L.Cudečkis ________________________
__________________2004.g.
IBUPROFEN
13117-180805
ZĀĻU VALSTS AĢENTŪRAS
direktors
_____________________
Reģistrēts Nr. _______
Pirms uzsākt zāļu lietošanu, rūpīgi izlasiet šo informāciju.
Ja rodas papildu jautājumi par šīm zālēm, vaicājiet ārstam.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
IBUPROFEN 200 mg tabletes
Aktīvā viela. Ibuprofēns (Ibuprofenum)
Sastāvs
1 tablete satur 200 mg ibuprofēna.
Palīgvielas: mikrokristāliskā celuloze, ciete, povidons, nātrija kroskarmeloze,
stearīnskābe, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, karnaubas vasks, krāsviela Opadry
Pink 85 F 24678.
Iepakojums
10 tablešu blisterī, pa 1 blisterim (10 tablešu) paciņā.
10 tablešu blisterī, pa 2 blisteriem (20 tablešu) paciņā.
10 tablešu blisterī, pa 5 blisteriem (50 tablešu) paciņā.
Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
AS Grindeks; Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057 Latvija.
Telefons 7083205.
IBUPROFEN 200 mg ir zāles ar sāpes remdējošu, pretiekaisuma un temperatūru
mazinošu darbību.
Terapeitiskās indikācijas
Vieglas sāpes.
Kontrindikācijas
IBUPROFEN 200 mg nedrīkst lietot šādu slimību vai stāvokļu gadījumos:
• pastiprināta jutība pret aktīvo vielu (ibuprofēnu) vai citiem nesteroīdiem sāpes
remdējošiem līdzekļiem (piemēram, acetilsalicilskābi, paracetamolu,
indometacīnu, diklofenaka nātrija sāli u. c.), t.i., gadījumā, ja Jums agrāk,
lietojot minētās zāles, novērotas alerģiskas vai citas nepatīkamas reakcijas;
• nezināmas izcelsmes asinsrades traucējumi;
13117-180805
2
• kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla;
• redzes nerva iekaisums.
Ja Jums ir kāda no minētām slimībām vai stāvokļiem, informējiet par to ārstu,
vēl pirms sāciet lietot šīs zāles.
Brīdinājums! Zāles jālieto piesardzīgi asiņošanas gadījumā, pacientiem ar sirds slimību,
aknu un/vai nieru funkciju traucējumiem; pacientiem, kam agrāk bijusi kuņģa vai
divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība, zarnu trakta iekaisums (resnās zarnas čūlains
iekaisums, Krona slimība); tiem, kas vienlaikus lieto kumarīna atvasinājumus (zāles, kas
kavē asinsreci), kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem, kas slimo ar astmu,
hronisku obstruktīvu (ar sašaurinājumu) elpceļu slimību, siena drudzi, hronisku deguna
gļotādas tūsku (deguna dobuma polīpi) vai hronisku elpceļu infekciju (kam
pievienojušies siena drudža simptomi), aktīvā viela (ibuprofēns) var izraisīt astmas lēkmi
(tā saucamā analgētisko līdzekļu nepanesamība/analgētisko līdzekļu izraisīta astmas
lēkme), mīksto audu (mēles, sejas, rīkles un balsenes) tūsku vai nātreni. Piesardzība
jāievēro inducētas porfirijas gadījumā, kā arī pacientiem ar sistēmisku eritematozo
vilkēdi un jauktām kolagenozēm.
Rodoties redzes traucējumiem, jāpārtrauc zāļu lietošana.
Grūtniecība un zīdīšanas periods
Grūtniecības laikā zāles lietot nedrīkst, jo nav pietiekamu datu par tā lietošanas
drošību.
Mātes pienā nonāk ļoti mazs aktīvās vielas – ibuprofēna - daudzums, kas
visticamāk nav bīstami zīdainim. Nav nepieciešams pārtraukt bērna zīdīšanu, ja šīs zāles
sāpju un drudža novēršanai lieto terapeitiskās devās īslaicīgi. Ilgstoši ārstējoties vai
lietojot lielas devas (vairāk par 4 tabletēm dienā), ieteicams pārtraukt bērna zīdīšanu.
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai zīdāt bērnu, informējiet par to ārstu.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Zāles neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un strādāt ar tehniskām iekārtām.
Mijiedarbība ar citām zālēm
IBUPROFEN 200 mg var mazināt šādu zāļu darbību:
• diurētiskie līdzekļi jeb vielas, kas pastiprina urīna izdali (piemēram,
hidrohlortiazīds, furosemīds u. c.);
• zāles, kas pazemina paaugstinātu asinsspiedienu.
IBUPROFEN 200 mg var pastiprināt šādu zāļu darbību:
• litija sāļi, kurus lieto maniakāli depresīvās psihozes ārstēšanai;
• metotreksāts, ko lieto ķīmijterapijā, kā arī dažu podagras formu ārstēšanai.
Heparīna un ibuprofēna vienlaikus lietošana palielina asiņošanas un
asinsizplūdumu rašanās risku.
Lietojot kopā ar ibuprofēnu, palielinās sirds glikozīdu līmenis asins serumā.
Antidepresants moklobemīds pastiprina ibuprofēna darbību.
13117-180805
3
Lietojot ibuprofēnu kopā ar ciklosporīnu−zālēm transplantēto audu vai orgānu
nesaderības novēršanai− var palielināties nieru bojājumu rašanās risks.
Lietojot vienlaikus ar acetilsalicilskābi, IBUPROFEN 200 mg darbība pavājinās.
Vienlaicīga IBUPROFEN 200 mg un triamterēna - urīna izdali veicinošu zāļu -
lietošana var radīt akūtu nieru mazspēju.
Ibuprofēna un glikokortikoīdu, pentoksifilīna, alkohola vai citu nesteroīdo
pretiekaisuma līdzekļu vienlaikus lietošana var pastiprināt to blakusparādību rašanās
risku, kas skar gremošanas traktu (sk. sadaļu Iespējamās blakusparādības).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var palielināt hinolona grupas pretmikrobo
zāļu un ciprofloksacīna izraisīto centrālo nervu sistēmu ietekmējošo blakusefektu
rašanās biežumu, kā arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu - līdzekļu diabēta terapijaidarbību.
Informējiet ārstu par citu zāļu lietošanu.
Devas un lietošanas veids
Pieaugušajiem vieglu sāpju gadījumā jālieto 3 - 9 tabletes pa 200 mg (600 - 1800
mg) dienā, dalot devu 3 - 4 reizēm. Ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies,
ārstēšanos var pārtraukt.
Bērniem: pa 20 mg/kg ķermeņa masas dienā, dalot šo devu 3 - 4 reizes devās
(piemēram, ja bērna ķermeņa masa ir 40 kg, tad pieļaujamā deva ir 40 x 20 = 800 mg
dienā). Ja ķermeņa masa ir mazāka par 30 kg, maksimālā dienas deva ir 500 mg.
Ja ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, zāles jālieto ēšanas laikā vai
uzdzerot pienu.
Gados vecākiem pacientiem īpašu norādījumu nav, izņemot pacientus ar nieru vai
aknu mazspēju. Šajos gadījumos ārsts devu pielāgo individuāli.
Ja ārsts ir ieteicis lietošanai citas devas, tad jāievēro ārsta norādījumi.
Ja slimības simptomi neizzūd, jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana
Simptomi: galvas sāpes, reibonis, apdullums, apziņas zudums, arī sāpes vēderā,
slikta dūša un vemšana, palielināts kālija līmenis asinīs, uz skābo pusi novirzīta audu
vides reakcija, ko izraisa vielmaiņas skābo produktu uzkrāšanās, ķermeņa temperatūras
paaugstināšanās, elpošanas mazspēja, koma.
Ārstēšana: simptomātiska. Jāskalo kuņģis, ja nepieciešams, jākoriģē asins plazmas
elektrolītu sastāvs. Specifiska antidota nav. Smagas saindēšanās gadījumā cietušais
nekavējoties jānogādā slimnīcā.
Rodoties pārdozēšanas simptomiem vai aizdomām, ka notikusi pārdozēšana,
nekavējoties griezieties pie ārsta! Ņemiet līdz zāļu iepakojumu.
Iespējamās blakusparādības
Var rasties kairināta kuņģa un zarnu trakta pazīmes: slikta dūša, sāpes vēderā,
caureja vai aizcietējums, vemšana. Blakusparādības parasti nav stipri izteiktas un ir
pārejošas. Reti iespējama asiņošana kuņģa un zarnu traktā. Ja izkārnījumi ir melni vai ar
asinspiedevu, pārtrauciet ārstēšanos un nekavējoties griezieties pie ārsta.
Reizēm ir galvassāpes un reibonis, apziņas traucējumi, nervozitāte, troksnis ausīs,
garastāvokļa pasliktināšanās, drudzis, bezmiegs, alerģiski izsitumi uz ādas un/vai
pastiprināta jutība pret gaismu.
13117-180805
4
Retos gadījumos IBUPROFEN 200 mg var izraisīt nieru darbības traucējumus,
aknu darbības traucējumus (dzeltena āda, gļotāda, acu baltumi; aknu enzīmu aktivitātes
izmaiņas).
Reizēm iespējamas pastiprinātas jutības reakcijas, kas izpaužas ar izsitumiem uz
ādas un niezi, iespējama arī astmas lēkme (var pazemināties asinsspiediens). Var izkrist
mati. Pavājināta urīna izvade, tūskas, vispārēja slikta pašsajūta var liecināt par nefrotisko
sindromu vai intersticiālo nefrītu (nieru iekaisumu), kas turpmāk var izraisīt akūtu nieru
mazspēju. Urīnā var parādīties asins. Palielinās kāju tūskas veidošanās iespēja, īpaši pacientiem
ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Pacientiem, kas slimo ar sistēmisko sarkano vilkēdi (tā ir autoimūna slimība,
kuras simptomi, tostarp, ir izsitumi uz sejas, paaugstināta jutība pret saules stariem,
matu izkrišana, locītavu iekaisums, asins ķermenīšu sastāva izmaiņas un vispārējās
pašsajūtas pasliktināšanās), var rasties smadzeņu apvalku iekaisums un/vai redzes
traucējumi. Šajā gadījumā zāļu lietošana jāpārtrauc.
Ļoti retos gadījumos IBUPROFEN 200 mg var izraisīt asins ķermenīšu sastāva
izmaiņas, piemēram, anēmiju (mazasinību), leikopēniju, agranulocitozi un
trombocitopēniju (atbilstoši balto asins ķermenīšu, granulocītu, trombocītu daudzuma
samazināšanos asinīs). Minēto slimību kopējās pazīmes ir nogurums, galvassāpes,
reibonis, vispārējs vājums, drudzis. Anēmijas vispārējās pazīmes ir paātrināta
sirdsdarbība, apgrūtināta elpošana, dažreiz sāpes un smaguma sajūta krūšu apvidū,
pastiprināta uzbudināmība, laiku pa laikam apātija, troksnis ausīs, “mušiņas” acu
priekšā, ādas un gļotādas bālums. Leikopēnijas un agranulocitozes gadījumā var sākties
ādas un gļotādas infekcijas. Trombocitopēnijas gadījumā iespējami nelieli
asinsizplūdumi ādā vai gļotādā.
Griezieties pie ārsta, ja rodas blakusparādības, arī neminētas, un/vai pasliktinās
vispārējais veselības stāvoklis.
Uzglabāšanas apstākļi un derīguma termiņš
IBUPROFEN 200 mg jāuzglabā temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no gaismas.
Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā!
Nelietot, ja beidzies uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš!
Sīkāka informācija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar
Reģistrācijas apliecības īpašnieku.
Instrukcijas pārskatīšanas laiks: 2005.gada aprīlis.
AS Grindeks
Vecākais reģistrācijas
speciālists M. Pabērza
20.04.05.
ZĀĻU VALSTS AĢENTŪRAS
direktors
_____________________
Reģistrēts Nr. _______
Pirms uzsākt zāļu lietošanu, rūpīgi izlasiet šo informāciju.
Ja rodas papildu jautājumi par šīm zālēm, vaicājiet ārstam.
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
IBUPROFEN 200 mg tabletes
Aktīvā viela. Ibuprofēns (Ibuprofenum)
Sastāvs
1 tablete satur 200 mg ibuprofēna.
Palīgvielas: mikrokristāliskā celuloze, ciete, povidons, nātrija kroskarmeloze,
stearīnskābe, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, karnaubas vasks, krāsviela Opadry
Pink 85 F 24678.
Iepakojums
10 tablešu blisterī, pa 1 blisterim (10 tablešu) paciņā.
10 tablešu blisterī, pa 2 blisteriem (20 tablešu) paciņā.
10 tablešu blisterī, pa 5 blisteriem (50 tablešu) paciņā.
Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs
AS Grindeks; Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057 Latvija.
Telefons 7083205.
IBUPROFEN 200 mg ir zāles ar sāpes remdējošu, pretiekaisuma un temperatūru
mazinošu darbību.
Terapeitiskās indikācijas
Vieglas sāpes.
Kontrindikācijas
IBUPROFEN 200 mg nedrīkst lietot šādu slimību vai stāvokļu gadījumos:
• pastiprināta jutība pret aktīvo vielu (ibuprofēnu) vai citiem nesteroīdiem sāpes
remdējošiem līdzekļiem (piemēram, acetilsalicilskābi, paracetamolu,
indometacīnu, diklofenaka nātrija sāli u. c.), t.i., gadījumā, ja Jums agrāk,
lietojot minētās zāles, novērotas alerģiskas vai citas nepatīkamas reakcijas;
• nezināmas izcelsmes asinsrades traucējumi;
13117-180805
2
• kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla;
• redzes nerva iekaisums.
Ja Jums ir kāda no minētām slimībām vai stāvokļiem, informējiet par to ārstu,
vēl pirms sāciet lietot šīs zāles.
Brīdinājums! Zāles jālieto piesardzīgi asiņošanas gadījumā, pacientiem ar sirds slimību,
aknu un/vai nieru funkciju traucējumiem; pacientiem, kam agrāk bijusi kuņģa vai
divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība, zarnu trakta iekaisums (resnās zarnas čūlains
iekaisums, Krona slimība); tiem, kas vienlaikus lieto kumarīna atvasinājumus (zāles, kas
kavē asinsreci), kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Pacientiem, kas slimo ar astmu,
hronisku obstruktīvu (ar sašaurinājumu) elpceļu slimību, siena drudzi, hronisku deguna
gļotādas tūsku (deguna dobuma polīpi) vai hronisku elpceļu infekciju (kam
pievienojušies siena drudža simptomi), aktīvā viela (ibuprofēns) var izraisīt astmas lēkmi
(tā saucamā analgētisko līdzekļu nepanesamība/analgētisko līdzekļu izraisīta astmas
lēkme), mīksto audu (mēles, sejas, rīkles un balsenes) tūsku vai nātreni. Piesardzība
jāievēro inducētas porfirijas gadījumā, kā arī pacientiem ar sistēmisku eritematozo
vilkēdi un jauktām kolagenozēm.
Rodoties redzes traucējumiem, jāpārtrauc zāļu lietošana.
Grūtniecība un zīdīšanas periods
Grūtniecības laikā zāles lietot nedrīkst, jo nav pietiekamu datu par tā lietošanas
drošību.
Mātes pienā nonāk ļoti mazs aktīvās vielas – ibuprofēna - daudzums, kas
visticamāk nav bīstami zīdainim. Nav nepieciešams pārtraukt bērna zīdīšanu, ja šīs zāles
sāpju un drudža novēršanai lieto terapeitiskās devās īslaicīgi. Ilgstoši ārstējoties vai
lietojot lielas devas (vairāk par 4 tabletēm dienā), ieteicams pārtraukt bērna zīdīšanu.
Ja Jums iestājusies grūtniecība vai zīdāt bērnu, informējiet par to ārstu.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Zāles neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un strādāt ar tehniskām iekārtām.
Mijiedarbība ar citām zālēm
IBUPROFEN 200 mg var mazināt šādu zāļu darbību:
• diurētiskie līdzekļi jeb vielas, kas pastiprina urīna izdali (piemēram,
hidrohlortiazīds, furosemīds u. c.);
• zāles, kas pazemina paaugstinātu asinsspiedienu.
IBUPROFEN 200 mg var pastiprināt šādu zāļu darbību:
• litija sāļi, kurus lieto maniakāli depresīvās psihozes ārstēšanai;
• metotreksāts, ko lieto ķīmijterapijā, kā arī dažu podagras formu ārstēšanai.
Heparīna un ibuprofēna vienlaikus lietošana palielina asiņošanas un
asinsizplūdumu rašanās risku.
Lietojot kopā ar ibuprofēnu, palielinās sirds glikozīdu līmenis asins serumā.
Antidepresants moklobemīds pastiprina ibuprofēna darbību.
13117-180805
3
Lietojot ibuprofēnu kopā ar ciklosporīnu−zālēm transplantēto audu vai orgānu
nesaderības novēršanai− var palielināties nieru bojājumu rašanās risks.
Lietojot vienlaikus ar acetilsalicilskābi, IBUPROFEN 200 mg darbība pavājinās.
Vienlaicīga IBUPROFEN 200 mg un triamterēna - urīna izdali veicinošu zāļu -
lietošana var radīt akūtu nieru mazspēju.
Ibuprofēna un glikokortikoīdu, pentoksifilīna, alkohola vai citu nesteroīdo
pretiekaisuma līdzekļu vienlaikus lietošana var pastiprināt to blakusparādību rašanās
risku, kas skar gremošanas traktu (sk. sadaļu Iespējamās blakusparādības).
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var palielināt hinolona grupas pretmikrobo
zāļu un ciprofloksacīna izraisīto centrālo nervu sistēmu ietekmējošo blakusefektu
rašanās biežumu, kā arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu - līdzekļu diabēta terapijaidarbību.
Informējiet ārstu par citu zāļu lietošanu.
Devas un lietošanas veids
Pieaugušajiem vieglu sāpju gadījumā jālieto 3 - 9 tabletes pa 200 mg (600 - 1800
mg) dienā, dalot devu 3 - 4 reizēm. Ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies,
ārstēšanos var pārtraukt.
Bērniem: pa 20 mg/kg ķermeņa masas dienā, dalot šo devu 3 - 4 reizes devās
(piemēram, ja bērna ķermeņa masa ir 40 kg, tad pieļaujamā deva ir 40 x 20 = 800 mg
dienā). Ja ķermeņa masa ir mazāka par 30 kg, maksimālā dienas deva ir 500 mg.
Ja ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, zāles jālieto ēšanas laikā vai
uzdzerot pienu.
Gados vecākiem pacientiem īpašu norādījumu nav, izņemot pacientus ar nieru vai
aknu mazspēju. Šajos gadījumos ārsts devu pielāgo individuāli.
Ja ārsts ir ieteicis lietošanai citas devas, tad jāievēro ārsta norādījumi.
Ja slimības simptomi neizzūd, jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana
Simptomi: galvas sāpes, reibonis, apdullums, apziņas zudums, arī sāpes vēderā,
slikta dūša un vemšana, palielināts kālija līmenis asinīs, uz skābo pusi novirzīta audu
vides reakcija, ko izraisa vielmaiņas skābo produktu uzkrāšanās, ķermeņa temperatūras
paaugstināšanās, elpošanas mazspēja, koma.
Ārstēšana: simptomātiska. Jāskalo kuņģis, ja nepieciešams, jākoriģē asins plazmas
elektrolītu sastāvs. Specifiska antidota nav. Smagas saindēšanās gadījumā cietušais
nekavējoties jānogādā slimnīcā.
Rodoties pārdozēšanas simptomiem vai aizdomām, ka notikusi pārdozēšana,
nekavējoties griezieties pie ārsta! Ņemiet līdz zāļu iepakojumu.
Iespējamās blakusparādības
Var rasties kairināta kuņģa un zarnu trakta pazīmes: slikta dūša, sāpes vēderā,
caureja vai aizcietējums, vemšana. Blakusparādības parasti nav stipri izteiktas un ir
pārejošas. Reti iespējama asiņošana kuņģa un zarnu traktā. Ja izkārnījumi ir melni vai ar
asinspiedevu, pārtrauciet ārstēšanos un nekavējoties griezieties pie ārsta.
Reizēm ir galvassāpes un reibonis, apziņas traucējumi, nervozitāte, troksnis ausīs,
garastāvokļa pasliktināšanās, drudzis, bezmiegs, alerģiski izsitumi uz ādas un/vai
pastiprināta jutība pret gaismu.
13117-180805
4
Retos gadījumos IBUPROFEN 200 mg var izraisīt nieru darbības traucējumus,
aknu darbības traucējumus (dzeltena āda, gļotāda, acu baltumi; aknu enzīmu aktivitātes
izmaiņas).
Reizēm iespējamas pastiprinātas jutības reakcijas, kas izpaužas ar izsitumiem uz
ādas un niezi, iespējama arī astmas lēkme (var pazemināties asinsspiediens). Var izkrist
mati. Pavājināta urīna izvade, tūskas, vispārēja slikta pašsajūta var liecināt par nefrotisko
sindromu vai intersticiālo nefrītu (nieru iekaisumu), kas turpmāk var izraisīt akūtu nieru
mazspēju. Urīnā var parādīties asins. Palielinās kāju tūskas veidošanās iespēja, īpaši pacientiem
ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Pacientiem, kas slimo ar sistēmisko sarkano vilkēdi (tā ir autoimūna slimība,
kuras simptomi, tostarp, ir izsitumi uz sejas, paaugstināta jutība pret saules stariem,
matu izkrišana, locītavu iekaisums, asins ķermenīšu sastāva izmaiņas un vispārējās
pašsajūtas pasliktināšanās), var rasties smadzeņu apvalku iekaisums un/vai redzes
traucējumi. Šajā gadījumā zāļu lietošana jāpārtrauc.
Ļoti retos gadījumos IBUPROFEN 200 mg var izraisīt asins ķermenīšu sastāva
izmaiņas, piemēram, anēmiju (mazasinību), leikopēniju, agranulocitozi un
trombocitopēniju (atbilstoši balto asins ķermenīšu, granulocītu, trombocītu daudzuma
samazināšanos asinīs). Minēto slimību kopējās pazīmes ir nogurums, galvassāpes,
reibonis, vispārējs vājums, drudzis. Anēmijas vispārējās pazīmes ir paātrināta
sirdsdarbība, apgrūtināta elpošana, dažreiz sāpes un smaguma sajūta krūšu apvidū,
pastiprināta uzbudināmība, laiku pa laikam apātija, troksnis ausīs, “mušiņas” acu
priekšā, ādas un gļotādas bālums. Leikopēnijas un agranulocitozes gadījumā var sākties
ādas un gļotādas infekcijas. Trombocitopēnijas gadījumā iespējami nelieli
asinsizplūdumi ādā vai gļotādā.
Griezieties pie ārsta, ja rodas blakusparādības, arī neminētas, un/vai pasliktinās
vispārējais veselības stāvoklis.
Uzglabāšanas apstākļi un derīguma termiņš
IBUPROFEN 200 mg jāuzglabā temperatūrā līdz 25°C. Sargāt no gaismas.
Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā!
Nelietot, ja beidzies uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš!
Sīkāka informācija
Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar
Reģistrācijas apliecības īpašnieku.
Instrukcijas pārskatīšanas laiks: 2005.gada aprīlis.
AS Grindeks
Vecākais reģistrācijas
speciālists M. Pabērza
20.04.05.
Furaginum
11948-261104
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
F U R A G Ī N S® 50 mg
tabletes
Furaginum.
Sastāvs: viena tablete satur aktīvo vielu 50 mg furagīna (furaginum) un palīgvielas - laktozi,
kartupeļu cieti, cukuru, polisorbātu 80 (tvinu 80), stearīnskābi.
Zāļu forma: tabletes iekšķīgai lietošanai.
Farmakoloģiskās īpašības.
Antibakteriāls līdzeklis (nitrofurāna atvasinājums). ATĶ kods: J01XE.
Furagīns - antibakteriāls līdzeklis, efektīvs gan pret grampozitīvo (Staphylococcus epidermidis,
Staphylococcus aureus, Staphylococcus faecalis), gan pret gramnegatīvo (Enterobacteriaceae -
Salmonella, Shygella, Proteus, Klebsiella, Escherichia, Enterobacter u.c.) mikrofloru. Preparāts
darbojas arī pret tādiem stafilokokiem un citiem patogēniem mikroorganismiem, kas rezistenti
pret sulfanilamīdiem un antibiotikām. Mikroorganismu rezistence pret furagīnu attīstās lēni un
nesasniedz augstu pakāpi. Pret preparātu ir rezistenta Pseudomonas aeruginosa.
Furagīns labi uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta. Furagīna bakteriostatiskā koncentrācija plazmā
saglabājas 8-12 stundas. Furagīns izdalās caur nierēm galvenokārt kanāliņu sekrēcijas veidā.
8-13% furagīna nonāk urīnā, kur furagīna koncentrācija vairākas reizes pārsniedz minimālo
inhibējošo koncentrāciju lielākai daļai jutīgo mikroorganismu. Furagīna darbība ir izteiktāka
skābā vidē. Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina preparāta darbības efektu.
Nitrofurāni šķērso placentāro barjeru, bet to koncentrācija augļa asinīs vairākas reizes mazāka
par koncentrāciju mātes asinīs.
Indikācijas. Akūtas un hroniskas urīnceļu infekcijas (pielonefrīts, cistīts, prostatīts,
uretrīts), urīnceļu pēcoperācijas infekcijas (pēcoperācijas pielonefrīts, cistīts, prostatīts).
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret furagīnu, nitrofurāna grupas preparātiem vai
preparāta palīgvielām. Smaga nieru mazspēja (renālais klīrenss mazāks par 30 ml/min). Furagīnu
nerekomendē urosepses un nieru parenhīmas infekciju gadījumos. Polineiropātija (t.sk.
diabētiskā). Glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts (hemolīzes attīstības risks). Grūtniecība un
zīdīšanas periods.
Preparātu neordinē bērniem līdz viena mēneša vecumam.
11948-261104
2
Blakusparādības. Parasti furagīna panesība ir laba, bet blakusparādības ir iespējamas. Kuņģa un
zarnu trakts: ēstgribas zudums, slikta dūša, dažreiz vemšana, diareja. CNS un perifēriskā nervu
sistēma: reibonis, miegainība, redzes traucējumi, reti – polineiropātija. Alerģiskas reakcijas:
papulozi izsitumi, nieze. Citas: ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nespēks; reti – akūtas vai
hroniskas plaušu reakcijas. Atsevišķos gadījumos – angioedēma, nātrene, holestatiskā dzelte,
hepatīts, eksfoliatīvs dermatīts, Erythema multiforme, pankreatīts, artralģija, asinsrades
traucējumi (agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiskā anēmija), viegla intrakraniāla
hipertensija, pārejoša alopēcija. Blakusparādību gadījumā mazina preparāta devu vai pārtrauc tā
lietošanu. Blakusparādības mazinās, ja preparātu lieto pēc ēšanas, uzdzerot pietiekošu šķidruma
daudzumu.
Furagīns krāso urīnu brūnu.
Ja preparāta lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas
instrukcijā, par to jāziņo ārstam.
Īpaši piesardzības pasākumi. Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem,
anēmiju, B grupas vitamīnu un folskābes deficītu, plaušu slimībām. Furagīns, ja to lieto ilgstoši,
var izraisīt neirītu. Ilgstošas terapijas gadījumā jākontrolē plaušu un aknu funkcijas, īpaši
pacientiem vecākiem par 65 gadiem. Piesardzīgi furagīns jālieto cukura diabēta slimniekiem, jo
preparāts var veicināt polineiropātijas attīstību.
Eksperimentālie pētījumi un slimnieku klīniskie novērojumi liecina par nitrofurānu nelabvēlīgo
ietekmi uz testis funkciju, kas izpaužas kā spermas un ejakulāta daudzuma mazināšanās,
spermatozoīdu kustīguma mazināšanos un pataloģiskām izmaiņām to morfoloģijā.
Laboratoriskie izmeklējumi pacientiem, kas lieto furagīnu, var dot viltus pozitīvu atbildi uz
glikozi urīnā, ja noteikšanai izmanto vara reducēšanas metodi. Ja glikozes noteikšanai urīnā
pielieto enzīmu metodes, furagīns rezultātus neietekmē.
Ilgstošas furagīna lietošanas laikā periodiski jākontrolē leikocītu daudzums asinīs, nieru un aknu
funkciju rādītāji.
Lietošana grūtniecības un laktācijas periodā. Kontrindicēta.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Informējiet savu ārstu par zālēm, ko
Jūs lietojat.
Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina furagīna terapeitisko efektu (paātrina furagīna izvadi ar
urīnu). Līdzekļi, kas paskābina urīnu (skābes, t.sk. askorbīnskābe, kā arī kalcija hlorīds)
paaugstina furagīna koncentrāciju urīnā (palēninās izvade ar urīnu), palielina preparāta
ārstniecisko efektu, bet var palielināties toksicitātes risks.
Aminoglikozīdu antibiotikas un tetraciklīns pastiprina furagīna antibakteriālo darbību.
Kombinācijā ar hloramfenikolu un ristomicīnu palielinās hemotoksiskā darbība.
Darbības antagonisms ar nalidiksīnskābi (mazinās furagīna bakteriostatiskā darbība).
11948-261104
3
Lietojot furagīnu vienlaikus ar urikozuriskiem līdzekļiem (probenecīdu, sulfīnpirazonu) mazinās
furagīna izvade ar urīnu, līdz ar to furagīns var kumulēties organismā un iespējama preparāta
toksiskā darbība.
Lietojot furagīnu vienlaikus ar antacīdiem, kas satur magnija trisilikātu, furagīna absorbcija
mazinās. Atropīns maina furagīna absorbcijas ātrumu, bet kopējais absorbētā preparāta
daudzums nemainās. Vienlaicīga B grupas vitamīnu lietošana veicina nitrofurānu, t.sk. furagīna
absobciju.
Devas un lietošana. Furagīnu lieto iekšķīgi pēc ēšanas, uzdzerot pietiekošu šķidruma
daudzumu. Pieaugušajiem: 100-200 mg (2-4 tabletes) 2-3 reizes dienā. Ārstēšanas kursa ilgums
7-10 dienas, atkarībā no slimības smaguma pakāpes, kā arī nieru funkcionālā stāvokļa.
Nepieciešamības gadījumā kursu atkārto pēc 10-15 dienām.
Bērniem: 5-8 mg/kg ķermeņa masas dienā, devu sadalot 3-4 reizes devās, 7-8 dienas, atsevišķos
gadījumos – 3-4 nedēļas.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, terapiju turpina, nepalielinot devu. Nepieciešamības
gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Nitrofurāni ir maz toksiski. Toksiskās parādības parasti iespējamas slimniekiem ar
nieru funkciju traucējumiem. Simptomi: galvassāpes, reibonis, depresija, perifērisks polineirīts,
alerģiskas reakcijas (nātrene, angioneirotiskā tūska, bronhospazmas), slikta dūša, vemšana,
hemolītiskā anēmija (pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu), megaloblastiskā
anēmija, ļoti reti - aknu funkciju traucējumi. Pasākumi: kuņģa skalošana, i/v infūziju šķīduma
ievadīšana (jāievada daudz šķīduma). Veic simptomātisku un uzturošu terapiju. Smagos
gadījumos veic hemodialīzi. Specifiska antidota nav.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav novērota.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
6.4. Iepakojums
• 10 tabletes blisterī, iepakojumā 1-5 blisteri;
• 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes polimēra flakonā.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Reģ. Nr. 97-0625.
Izsniedz pret recepti.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības turētājs:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Pēdējā korekcija: 2004.g. septembris.
Dr. med. L.Cudečkis __________________
“_____” ______ 2004.
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
F U R A G Ī N S® 50 mg
tabletes
Furaginum.
Sastāvs: viena tablete satur aktīvo vielu 50 mg furagīna (furaginum) un palīgvielas - laktozi,
kartupeļu cieti, cukuru, polisorbātu 80 (tvinu 80), stearīnskābi.
Zāļu forma: tabletes iekšķīgai lietošanai.
Farmakoloģiskās īpašības.
Antibakteriāls līdzeklis (nitrofurāna atvasinājums). ATĶ kods: J01XE.
Furagīns - antibakteriāls līdzeklis, efektīvs gan pret grampozitīvo (Staphylococcus epidermidis,
Staphylococcus aureus, Staphylococcus faecalis), gan pret gramnegatīvo (Enterobacteriaceae -
Salmonella, Shygella, Proteus, Klebsiella, Escherichia, Enterobacter u.c.) mikrofloru. Preparāts
darbojas arī pret tādiem stafilokokiem un citiem patogēniem mikroorganismiem, kas rezistenti
pret sulfanilamīdiem un antibiotikām. Mikroorganismu rezistence pret furagīnu attīstās lēni un
nesasniedz augstu pakāpi. Pret preparātu ir rezistenta Pseudomonas aeruginosa.
Furagīns labi uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta. Furagīna bakteriostatiskā koncentrācija plazmā
saglabājas 8-12 stundas. Furagīns izdalās caur nierēm galvenokārt kanāliņu sekrēcijas veidā.
8-13% furagīna nonāk urīnā, kur furagīna koncentrācija vairākas reizes pārsniedz minimālo
inhibējošo koncentrāciju lielākai daļai jutīgo mikroorganismu. Furagīna darbība ir izteiktāka
skābā vidē. Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina preparāta darbības efektu.
Nitrofurāni šķērso placentāro barjeru, bet to koncentrācija augļa asinīs vairākas reizes mazāka
par koncentrāciju mātes asinīs.
Indikācijas. Akūtas un hroniskas urīnceļu infekcijas (pielonefrīts, cistīts, prostatīts,
uretrīts), urīnceļu pēcoperācijas infekcijas (pēcoperācijas pielonefrīts, cistīts, prostatīts).
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret furagīnu, nitrofurāna grupas preparātiem vai
preparāta palīgvielām. Smaga nieru mazspēja (renālais klīrenss mazāks par 30 ml/min). Furagīnu
nerekomendē urosepses un nieru parenhīmas infekciju gadījumos. Polineiropātija (t.sk.
diabētiskā). Glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts (hemolīzes attīstības risks). Grūtniecība un
zīdīšanas periods.
Preparātu neordinē bērniem līdz viena mēneša vecumam.
11948-261104
2
Blakusparādības. Parasti furagīna panesība ir laba, bet blakusparādības ir iespējamas. Kuņģa un
zarnu trakts: ēstgribas zudums, slikta dūša, dažreiz vemšana, diareja. CNS un perifēriskā nervu
sistēma: reibonis, miegainība, redzes traucējumi, reti – polineiropātija. Alerģiskas reakcijas:
papulozi izsitumi, nieze. Citas: ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nespēks; reti – akūtas vai
hroniskas plaušu reakcijas. Atsevišķos gadījumos – angioedēma, nātrene, holestatiskā dzelte,
hepatīts, eksfoliatīvs dermatīts, Erythema multiforme, pankreatīts, artralģija, asinsrades
traucējumi (agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiskā anēmija), viegla intrakraniāla
hipertensija, pārejoša alopēcija. Blakusparādību gadījumā mazina preparāta devu vai pārtrauc tā
lietošanu. Blakusparādības mazinās, ja preparātu lieto pēc ēšanas, uzdzerot pietiekošu šķidruma
daudzumu.
Furagīns krāso urīnu brūnu.
Ja preparāta lietošanas laikā konstatētas blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas
instrukcijā, par to jāziņo ārstam.
Īpaši piesardzības pasākumi. Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem,
anēmiju, B grupas vitamīnu un folskābes deficītu, plaušu slimībām. Furagīns, ja to lieto ilgstoši,
var izraisīt neirītu. Ilgstošas terapijas gadījumā jākontrolē plaušu un aknu funkcijas, īpaši
pacientiem vecākiem par 65 gadiem. Piesardzīgi furagīns jālieto cukura diabēta slimniekiem, jo
preparāts var veicināt polineiropātijas attīstību.
Eksperimentālie pētījumi un slimnieku klīniskie novērojumi liecina par nitrofurānu nelabvēlīgo
ietekmi uz testis funkciju, kas izpaužas kā spermas un ejakulāta daudzuma mazināšanās,
spermatozoīdu kustīguma mazināšanos un pataloģiskām izmaiņām to morfoloģijā.
Laboratoriskie izmeklējumi pacientiem, kas lieto furagīnu, var dot viltus pozitīvu atbildi uz
glikozi urīnā, ja noteikšanai izmanto vara reducēšanas metodi. Ja glikozes noteikšanai urīnā
pielieto enzīmu metodes, furagīns rezultātus neietekmē.
Ilgstošas furagīna lietošanas laikā periodiski jākontrolē leikocītu daudzums asinīs, nieru un aknu
funkciju rādītāji.
Lietošana grūtniecības un laktācijas periodā. Kontrindicēta.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Informējiet savu ārstu par zālēm, ko
Jūs lietojat.
Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina furagīna terapeitisko efektu (paātrina furagīna izvadi ar
urīnu). Līdzekļi, kas paskābina urīnu (skābes, t.sk. askorbīnskābe, kā arī kalcija hlorīds)
paaugstina furagīna koncentrāciju urīnā (palēninās izvade ar urīnu), palielina preparāta
ārstniecisko efektu, bet var palielināties toksicitātes risks.
Aminoglikozīdu antibiotikas un tetraciklīns pastiprina furagīna antibakteriālo darbību.
Kombinācijā ar hloramfenikolu un ristomicīnu palielinās hemotoksiskā darbība.
Darbības antagonisms ar nalidiksīnskābi (mazinās furagīna bakteriostatiskā darbība).
11948-261104
3
Lietojot furagīnu vienlaikus ar urikozuriskiem līdzekļiem (probenecīdu, sulfīnpirazonu) mazinās
furagīna izvade ar urīnu, līdz ar to furagīns var kumulēties organismā un iespējama preparāta
toksiskā darbība.
Lietojot furagīnu vienlaikus ar antacīdiem, kas satur magnija trisilikātu, furagīna absorbcija
mazinās. Atropīns maina furagīna absorbcijas ātrumu, bet kopējais absorbētā preparāta
daudzums nemainās. Vienlaicīga B grupas vitamīnu lietošana veicina nitrofurānu, t.sk. furagīna
absobciju.
Devas un lietošana. Furagīnu lieto iekšķīgi pēc ēšanas, uzdzerot pietiekošu šķidruma
daudzumu. Pieaugušajiem: 100-200 mg (2-4 tabletes) 2-3 reizes dienā. Ārstēšanas kursa ilgums
7-10 dienas, atkarībā no slimības smaguma pakāpes, kā arī nieru funkcionālā stāvokļa.
Nepieciešamības gadījumā kursu atkārto pēc 10-15 dienām.
Bērniem: 5-8 mg/kg ķermeņa masas dienā, devu sadalot 3-4 reizes devās, 7-8 dienas, atsevišķos
gadījumos – 3-4 nedēļas.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, terapiju turpina, nepalielinot devu. Nepieciešamības
gadījumā jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Nitrofurāni ir maz toksiski. Toksiskās parādības parasti iespējamas slimniekiem ar
nieru funkciju traucējumiem. Simptomi: galvassāpes, reibonis, depresija, perifērisks polineirīts,
alerģiskas reakcijas (nātrene, angioneirotiskā tūska, bronhospazmas), slikta dūša, vemšana,
hemolītiskā anēmija (pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu), megaloblastiskā
anēmija, ļoti reti - aknu funkciju traucējumi. Pasākumi: kuņģa skalošana, i/v infūziju šķīduma
ievadīšana (jāievada daudz šķīduma). Veic simptomātisku un uzturošu terapiju. Smagos
gadījumos veic hemodialīzi. Specifiska antidota nav.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav novērota.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
6.4. Iepakojums
• 10 tabletes blisterī, iepakojumā 1-5 blisteri;
• 10, 20, 30, 40 vai 50 tabletes polimēra flakonā.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Reģ. Nr. 97-0625.
Izsniedz pret recepti.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības turētājs:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Pēdējā korekcija: 2004.g. septembris.
Dr. med. L.Cudečkis __________________
“_____” ______ 2004.
FURAGĪNS ŠĶĪSTOŠAIS
12521-220305
1
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
FURAGĪNS ŠĶĪSTOŠAIS 10% ar NĀTRIJA HLORĪDU 90%
pulveris
Furaginum solubile 10% cum natrii chlorido 90%
Sastāvs:
Zāļu forma: pulveris ekstemporālu šķīdumu pagatavošanai.
Iepakojums: 50 g, 80 g vai 100 g oranža stikla burkās ārstniecības iestādēm un aptiekām.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Antibakteriāls līdzeklis.
Furagīns šķīstošais (furagīna kālija sāls) - antibakteriāls līdzeklis, tā antibakteriālā darbība
līdzīga furagīnam, efektīvs gan pret grampozitīvo, gan pret gramnegatīvo mikrofloru, iedarbojas
arī uz tādu patogēnu stafilokoku un citu baktēriju celmiem, kas rezistenti pret antibiotikām un
citiem antibakteriāliem līdzekļiem. Furagīns šķīstošais ir efektīvs smagu infekciju gadījumos,
kad citu antibakteriālu līdzekļu lietošana nav efektīva. Mikroorganismu rezistence pret furagīnu
šķīstošo attīstās lēni un nesasniedz augstu pakāpi.
Labās furagīna šķīstošā šķīdības dēļ var gatavot tā šķīdumus ievadīšanai vēnā un ārīgai
lietošanai. Intravenoza pilienu infūzija ātri nodrošina asinīs pastāvīgu augstu furagīna
koncentrāciju, kas vairākas reizes pārsniedz bakteriostatisko koncentrāciju. Preparāts tiek
izvadīts ar urīnu.
Nitrofurāni, t.sk. furagīns šķīstošais, šķērso placentāro barjeru, bet to koncentrācija augļa asinīs
daudzas reizes mazāka par koncentrāciju mātes asinīs.
Indikācijas. Pret furagīnu šķīstošo jutīgu patogēno stafilokoku, streptokoku vai citu baktēriju
izraisītu smagu infekciozu iekaisuma slimību gadījumos:
Furagīns šķīstošais 10,0 g
90,0 g
Furagīns (Furaginum)
Kālija karbonāts
Nātrija hlorīds (Natrii
chloridum)
12521-220305
2
1) intravenozi - ja ir sepse, uroģenitālās infekcijas (cistīts, uretrīts, prostatīts), elpceļu infekcijas
(bronhīts, pneimonija), ievainojumu, ādas un mīksto audu infekcijas, inficēti smagi
apdegumi, sieviešu dzimumorgānu infekcijas, holecistīts;
2) ārīgi – ja nepieciešama ārstnieciska vai ārstnieciski diagnostiska plaušu sanācija, dobumu
skalošana strutainu iekaisumu gadījumos (peritonīts, pleiras empiēma, strutains artrīts),
apdegumu ārstēšanai.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret furagīnu vai nitrofurāna grupas preparātiem. Smaga
nieru mazspēja. Furagīnu šķīstošo nerekomendē lietot urosepses, kā arī nieru parenhīmas
infekciju gadījumos. Polineiropātija (t.sk. diabētiskā). Glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts
(hemolīzes attīstības risks). Porfīrija. Dermatozes. Grūtniecība un zīdīšanas periods.
Preparātu neordinē bērniem līdz trīs mēnešu vecumam.
Piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem, anēmiju, B grupas
vitamīnu un folskābes deficītu, plaušu slimībām. Ilgstošas terapijas gadījumā jākontrolē plaušu
un aknu funkcijas, īpaši pacientiem vecākiem par 65 gadiem. Furagīns šķīstošais, ja to lieto
ilgstoši, var izraisīt neirītu. Piesardzīgi furagīns šķīstošais jālieto cukura diabēta slimniekiem, jo
preparāts var veicināt polineiropātijas attīstību.
Eksperimentālie pētījumi un slimnieku klīniskie novērojumi liecina par nitrofurānu nelabvēlīgo
ietekmi uz testis funkciju, kas izpaužas kā spermas un ejakulāta daudzuma mazināšanās,
spermatozoīdu kustīguma mazināšanās un pataloģiskas izmaiņas to morfoloģijā.
Laboratoriskie izmeklējumi pacientiem, kas lieto šķīstošo furagīnu, var dot viltus pozitīvu atbildi
uz glikozi urīnā, ja noteikšanai izmanto vara reducēšanas metodi. Ja glikozes noteikšanai urīnā
pielieto enzīmu metodes, furagīns šķīstošais rezultātus neietekmē.
Ārstēšanas laikā periodiski jākontrolē leikocītu daudzums asinīs, nieru un aknu funkciju rādītāji.
Ārstēšanas laikā nedrīkst lietot alkoholu, jo furagīna šķīstošā un alkohola vienlaikus lietošana
izraisa sirdsklauves, sāpes sirdī, galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, krampjus, asinsspiediena
pazemināšanos, karstuma un baiļu sajūtu.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Furagīnu šķīstošo nelieto vienā sistēmā
kopā ar Ringera šķīdumu, askorbīnskābi un B grupas vitamīniem.
Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina furagīna šķīstošā efektu (paātrina furagīna izvadi ar
urīnu). Līdzekļi, kas paskābina urīnu (skābes, t.sk. askorbīnskābe, kā arī kalcija hlorīds)
paaugstina furagīna šķīstošā efektu (palēninās izvade ar urīnu), bet var palielināties toksisko
parādību risks.
Aminoglikozīdu antibiotikas un tetraciklīns pastiprina furagīna šķīstošā antibakteriālo darbību.
Kombinācijā ar hloramfenikolu un ristomicīnu palielinās hemotoksiskā darbība.
Darbības antagonisms ar nalidiksīnskābi (mazinās furagīna šķīstošā bakteriostatiskā darbība).
12521-220305
3
Lietojot furagīnu šķīstošo vienlaikus ar urikozuriskiem līdzekļiem (probenecīdu, sulfīnpirazonu),
mazinās furagīna izvade ar urīnu un līdz ar to var pastiprināties preparāta toksiskā darbība.
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas periodā. Nerekomendē.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Nav novērota.
Norādījumi zāļu lietošanai. Šķīstošo furagīnu izmanto ekstemporālu šķīdumu gatavošanai. Lai
pagatavotu 0,5% vai 1% šķīdumu, ņem attiecīgi 0,5 g vai 1,0 g preparāta un šķīdina 100 ml
karstā injekciju ūdenī. Šķīdumu tūlīt filtrē caur miliporu filtru, poru izmērs ne lielāks kā 0,45
μm (vai arī caur antibakteriālajām keramikas svecēm vai antibakteriālajiem stikla filtriem), salej
neitrāla stikla flakonos un sterilizē tvaika plūsmā 100 οC temperatūrā 30-45 min. vai 110 οC
temperatūrā - 15-20 min. Sterilo šķīdumu var lietot intravenozi, intratraheāli, intrabronhiāli,
dobumu skalošanai un ārīgi.
Pieaugušajiem 300-500 ml 1% šķīduma lēni (3-4 stundās) ievada vēnā pilienu infūzijas veidā
vienu reizi dienā. Ārstēšanas kurss – 3-7 infūzijas.
Bērniem: 10 ml/ kg ķermeņa masas 1% šķīduma lēni (3 stundās) ievada vēnā pilienu infūzijas
veidā vienu reizi dienā. Ārstēšanas kurss - 3-7 infūzijas.
Intratraheāli šķīdumu ievada, veicot ārstniecisku vai ārstnieciski diagnostisku bronhu sanāciju.
Vienā reizē ievada 100-300 ml 1% šķīduma. Ārstēšanas kurss ir 3-14 lavāžas.
Intrabronhiāli (bronhofibroskopijai) ievada 36-39 οC siltu 0,5% vai 1% šķīdumu frakcionēti pa
20-60 ml. Bronhu skalošanai ievada 36-39 οC siltu 0,5% šķīdumu pa 50-100 ml. Kopējā deva ir
500-800 ml. Vienlaikus ir jāatsūc ievadītais šķīdums. Nepieciešamības gadījumā skalošanu
atkārto.
Dobumu skalošanai, ārstējot strutainus iekaisuma procesus (peritonītu, pleiras empiēmu,
locītavas somiņas sastrutojumu), izmanto 1% šķīdumu.
Ārīgi preparāta 1% šķīdumu lieto apdeguma brūču ārstēšanai.
Pārdozēšana. Nitrofurāni ir maz toksiski. Toksiskās parādības parasti iespējamas slimniekiem ar
nieru funkciju traucējumiem. Simptomi: galvassāpes, reibonis, depresija, perifērisks polineirīts,
alerģiskas reakcijas (nātrene, angioneirotiskā tūska, bronhospazmas), slikta dūša, vemšana,
megaloblastiskā vai hemolītiskā anēmija (pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes
deficītu), ļoti reti - aknu funkciju traucējumi. Pasākumi: kuņģa skalošana, i/v infūziju šķīduma
ievadīšana (jāievada daudz šķīduma). Veic simptomātisku un uzturošu terapiju. Smagos
gadījumos veic hemodialīzi. Specifiska antidota nav.
Blakusparādības. Parasti furagīna šķīstošā panesamība ir laba, bet blakusparādības ir
iespējamas (īpaši, ātri ievadot infūzijas šķīdumu vēnā). Kuņģa un zarnu trakts: ēstgribas zudums,
12521-220305
4
slikta dūša, dažreiz vemšana, caureja. CNS un perifēriskā nervu sistēma: galvassāpes, reibonis,
troksnis ausīs, miegainība, redzes traucējumi, nistagms, reti – polineiropātija.
Alerģiskas reakcijas: papulozi izsitumi, nieze.
Citas: paaugstinātas jutības reakcijas, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nespēks; reti –
akūtas vai hroniskas plaušu reakcijas (pēkšņs drudzis, klepus, sāpes krūtīs, elpas trūkums,
eozinofilija). Preparāts var izsaukt akūtu astmas lēkmi astmas slimniekiem. Atsevišķos
gadījumos – anafilaksija, angioedēma, nātrene, holestatiskā dzelte, hepatīts, eksfoliatīvs
dermatīts, Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, sarkanai vilkēdei līdzīgs
sindroms, pankreatīts, artralģija, mialģija, asinsrades traucējumi (agranulocitoze,
trombocitopēnija, megaloblastiskā, hemolītiskā, aplastiskā anēmija), viegla intrakraniāla
hipertensija, pārejoša alopēcija.
Furagīns krāso urīnu brūnu.
Lai mazinātu preparāta blakusparādības, rekomendē lietot daudz šķidruma, B grupas vitamīnus
un antihistamīna līdzekļus.
Blakusparādību gadījumā mazina preparāta devu vai pārtrauc tā lietošanu.
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa
beigām.
Glabāšana. Pulveri glabā sausā, tumšā vietā. Svaigi pagatavoto šķīdumu glabā tumšā vietā
istabas temperatūrā ne ilgāk par 7 dienām.
Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Pēdējā korekcija: 2005.g. februāris.
Dr. med. L.Cudečkis ___________________
____________ 2005.g.
1
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
FURAGĪNS ŠĶĪSTOŠAIS 10% ar NĀTRIJA HLORĪDU 90%
pulveris
Furaginum solubile 10% cum natrii chlorido 90%
Sastāvs:
Zāļu forma: pulveris ekstemporālu šķīdumu pagatavošanai.
Iepakojums: 50 g, 80 g vai 100 g oranža stikla burkās ārstniecības iestādēm un aptiekām.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Antibakteriāls līdzeklis.
Furagīns šķīstošais (furagīna kālija sāls) - antibakteriāls līdzeklis, tā antibakteriālā darbība
līdzīga furagīnam, efektīvs gan pret grampozitīvo, gan pret gramnegatīvo mikrofloru, iedarbojas
arī uz tādu patogēnu stafilokoku un citu baktēriju celmiem, kas rezistenti pret antibiotikām un
citiem antibakteriāliem līdzekļiem. Furagīns šķīstošais ir efektīvs smagu infekciju gadījumos,
kad citu antibakteriālu līdzekļu lietošana nav efektīva. Mikroorganismu rezistence pret furagīnu
šķīstošo attīstās lēni un nesasniedz augstu pakāpi.
Labās furagīna šķīstošā šķīdības dēļ var gatavot tā šķīdumus ievadīšanai vēnā un ārīgai
lietošanai. Intravenoza pilienu infūzija ātri nodrošina asinīs pastāvīgu augstu furagīna
koncentrāciju, kas vairākas reizes pārsniedz bakteriostatisko koncentrāciju. Preparāts tiek
izvadīts ar urīnu.
Nitrofurāni, t.sk. furagīns šķīstošais, šķērso placentāro barjeru, bet to koncentrācija augļa asinīs
daudzas reizes mazāka par koncentrāciju mātes asinīs.
Indikācijas. Pret furagīnu šķīstošo jutīgu patogēno stafilokoku, streptokoku vai citu baktēriju
izraisītu smagu infekciozu iekaisuma slimību gadījumos:
Furagīns šķīstošais 10,0 g
90,0 g
Furagīns (Furaginum)
Kālija karbonāts
Nātrija hlorīds (Natrii
chloridum)
12521-220305
2
1) intravenozi - ja ir sepse, uroģenitālās infekcijas (cistīts, uretrīts, prostatīts), elpceļu infekcijas
(bronhīts, pneimonija), ievainojumu, ādas un mīksto audu infekcijas, inficēti smagi
apdegumi, sieviešu dzimumorgānu infekcijas, holecistīts;
2) ārīgi – ja nepieciešama ārstnieciska vai ārstnieciski diagnostiska plaušu sanācija, dobumu
skalošana strutainu iekaisumu gadījumos (peritonīts, pleiras empiēma, strutains artrīts),
apdegumu ārstēšanai.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret furagīnu vai nitrofurāna grupas preparātiem. Smaga
nieru mazspēja. Furagīnu šķīstošo nerekomendē lietot urosepses, kā arī nieru parenhīmas
infekciju gadījumos. Polineiropātija (t.sk. diabētiskā). Glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficīts
(hemolīzes attīstības risks). Porfīrija. Dermatozes. Grūtniecība un zīdīšanas periods.
Preparātu neordinē bērniem līdz trīs mēnešu vecumam.
Piesardzība. Piesardzība jāievēro pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem, anēmiju, B grupas
vitamīnu un folskābes deficītu, plaušu slimībām. Ilgstošas terapijas gadījumā jākontrolē plaušu
un aknu funkcijas, īpaši pacientiem vecākiem par 65 gadiem. Furagīns šķīstošais, ja to lieto
ilgstoši, var izraisīt neirītu. Piesardzīgi furagīns šķīstošais jālieto cukura diabēta slimniekiem, jo
preparāts var veicināt polineiropātijas attīstību.
Eksperimentālie pētījumi un slimnieku klīniskie novērojumi liecina par nitrofurānu nelabvēlīgo
ietekmi uz testis funkciju, kas izpaužas kā spermas un ejakulāta daudzuma mazināšanās,
spermatozoīdu kustīguma mazināšanās un pataloģiskas izmaiņas to morfoloģijā.
Laboratoriskie izmeklējumi pacientiem, kas lieto šķīstošo furagīnu, var dot viltus pozitīvu atbildi
uz glikozi urīnā, ja noteikšanai izmanto vara reducēšanas metodi. Ja glikozes noteikšanai urīnā
pielieto enzīmu metodes, furagīns šķīstošais rezultātus neietekmē.
Ārstēšanas laikā periodiski jākontrolē leikocītu daudzums asinīs, nieru un aknu funkciju rādītāji.
Ārstēšanas laikā nedrīkst lietot alkoholu, jo furagīna šķīstošā un alkohola vienlaikus lietošana
izraisa sirdsklauves, sāpes sirdī, galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, krampjus, asinsspiediena
pazemināšanos, karstuma un baiļu sajūtu.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Furagīnu šķīstošo nelieto vienā sistēmā
kopā ar Ringera šķīdumu, askorbīnskābi un B grupas vitamīniem.
Līdzekļi, kas pasārmina urīnu, mazina furagīna šķīstošā efektu (paātrina furagīna izvadi ar
urīnu). Līdzekļi, kas paskābina urīnu (skābes, t.sk. askorbīnskābe, kā arī kalcija hlorīds)
paaugstina furagīna šķīstošā efektu (palēninās izvade ar urīnu), bet var palielināties toksisko
parādību risks.
Aminoglikozīdu antibiotikas un tetraciklīns pastiprina furagīna šķīstošā antibakteriālo darbību.
Kombinācijā ar hloramfenikolu un ristomicīnu palielinās hemotoksiskā darbība.
Darbības antagonisms ar nalidiksīnskābi (mazinās furagīna šķīstošā bakteriostatiskā darbība).
12521-220305
3
Lietojot furagīnu šķīstošo vienlaikus ar urikozuriskiem līdzekļiem (probenecīdu, sulfīnpirazonu),
mazinās furagīna izvade ar urīnu un līdz ar to var pastiprināties preparāta toksiskā darbība.
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas periodā. Nerekomendē.
Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Nav novērota.
Norādījumi zāļu lietošanai. Šķīstošo furagīnu izmanto ekstemporālu šķīdumu gatavošanai. Lai
pagatavotu 0,5% vai 1% šķīdumu, ņem attiecīgi 0,5 g vai 1,0 g preparāta un šķīdina 100 ml
karstā injekciju ūdenī. Šķīdumu tūlīt filtrē caur miliporu filtru, poru izmērs ne lielāks kā 0,45
μm (vai arī caur antibakteriālajām keramikas svecēm vai antibakteriālajiem stikla filtriem), salej
neitrāla stikla flakonos un sterilizē tvaika plūsmā 100 οC temperatūrā 30-45 min. vai 110 οC
temperatūrā - 15-20 min. Sterilo šķīdumu var lietot intravenozi, intratraheāli, intrabronhiāli,
dobumu skalošanai un ārīgi.
Pieaugušajiem 300-500 ml 1% šķīduma lēni (3-4 stundās) ievada vēnā pilienu infūzijas veidā
vienu reizi dienā. Ārstēšanas kurss – 3-7 infūzijas.
Bērniem: 10 ml/ kg ķermeņa masas 1% šķīduma lēni (3 stundās) ievada vēnā pilienu infūzijas
veidā vienu reizi dienā. Ārstēšanas kurss - 3-7 infūzijas.
Intratraheāli šķīdumu ievada, veicot ārstniecisku vai ārstnieciski diagnostisku bronhu sanāciju.
Vienā reizē ievada 100-300 ml 1% šķīduma. Ārstēšanas kurss ir 3-14 lavāžas.
Intrabronhiāli (bronhofibroskopijai) ievada 36-39 οC siltu 0,5% vai 1% šķīdumu frakcionēti pa
20-60 ml. Bronhu skalošanai ievada 36-39 οC siltu 0,5% šķīdumu pa 50-100 ml. Kopējā deva ir
500-800 ml. Vienlaikus ir jāatsūc ievadītais šķīdums. Nepieciešamības gadījumā skalošanu
atkārto.
Dobumu skalošanai, ārstējot strutainus iekaisuma procesus (peritonītu, pleiras empiēmu,
locītavas somiņas sastrutojumu), izmanto 1% šķīdumu.
Ārīgi preparāta 1% šķīdumu lieto apdeguma brūču ārstēšanai.
Pārdozēšana. Nitrofurāni ir maz toksiski. Toksiskās parādības parasti iespējamas slimniekiem ar
nieru funkciju traucējumiem. Simptomi: galvassāpes, reibonis, depresija, perifērisks polineirīts,
alerģiskas reakcijas (nātrene, angioneirotiskā tūska, bronhospazmas), slikta dūša, vemšana,
megaloblastiskā vai hemolītiskā anēmija (pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes
deficītu), ļoti reti - aknu funkciju traucējumi. Pasākumi: kuņģa skalošana, i/v infūziju šķīduma
ievadīšana (jāievada daudz šķīduma). Veic simptomātisku un uzturošu terapiju. Smagos
gadījumos veic hemodialīzi. Specifiska antidota nav.
Blakusparādības. Parasti furagīna šķīstošā panesamība ir laba, bet blakusparādības ir
iespējamas (īpaši, ātri ievadot infūzijas šķīdumu vēnā). Kuņģa un zarnu trakts: ēstgribas zudums,
12521-220305
4
slikta dūša, dažreiz vemšana, caureja. CNS un perifēriskā nervu sistēma: galvassāpes, reibonis,
troksnis ausīs, miegainība, redzes traucējumi, nistagms, reti – polineiropātija.
Alerģiskas reakcijas: papulozi izsitumi, nieze.
Citas: paaugstinātas jutības reakcijas, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nespēks; reti –
akūtas vai hroniskas plaušu reakcijas (pēkšņs drudzis, klepus, sāpes krūtīs, elpas trūkums,
eozinofilija). Preparāts var izsaukt akūtu astmas lēkmi astmas slimniekiem. Atsevišķos
gadījumos – anafilaksija, angioedēma, nātrene, holestatiskā dzelte, hepatīts, eksfoliatīvs
dermatīts, Erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, sarkanai vilkēdei līdzīgs
sindroms, pankreatīts, artralģija, mialģija, asinsrades traucējumi (agranulocitoze,
trombocitopēnija, megaloblastiskā, hemolītiskā, aplastiskā anēmija), viegla intrakraniāla
hipertensija, pārejoša alopēcija.
Furagīns krāso urīnu brūnu.
Lai mazinātu preparāta blakusparādības, rekomendē lietot daudz šķidruma, B grupas vitamīnus
un antihistamīna līdzekļus.
Blakusparādību gadījumā mazina preparāta devu vai pārtrauc tā lietošanu.
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa
beigām.
Glabāšana. Pulveri glabā sausā, tumšā vietā. Svaigi pagatavoto šķīdumu glabā tumšā vietā
istabas temperatūrā ne ilgāk par 7 dienām.
Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Pēdējā korekcija: 2005.g. februāris.
Dr. med. L.Cudečkis ___________________
____________ 2005.g.
ETACIZĪNS
12528-220305
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
E T A C I Z Ī N S® 50 mg
apvalkotās tabletes
Plaši lietotais nosaukums: Aethacizinum.
Sastāvs: viena apvalkotā tablete satur 50 mg etacizīna (Aethacizinum) un palīgvielas. Palīgvielas:
kartupeļu ciete, cukurs, metilceluloze, kalcija stearāts, polivinilpirolidons, kalcija karbonāts,
magnija karbonāts, silīcija dioksīds, bišu vasks, krāsvielas - titāna dioksīds (E 171), hinolīna
dzeltenais (E 104), saulrieta dzeltenais FCF (E 110).
Zāļu forma: apvalkotās tabletes.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks: a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Antiaritmisks līdzeklis.
Terapeitiskās indikācijas. Priekškambaru un kambaru ekstrasistolija, priekškambaru un kambaru
tahikardija (t.sk., priekšlaicīga uzbudinājuma sindroma gadījumā), priekškambaru mirgošana un
plandīšanās.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret etacizīnu vai preparāta palīgvielām; II un III pakāpes
sinuatriālā (SA) mezgla blokāde, II un III pakāpes atrioventrikulāra (AV) savienojuma blokāde,
intraventrikulārās vadīšanas blokāde; arteriālā hipotensija; smaga sirds mazspēja; kardiogēns šoks,
aknu un/vai nieru funkciju traucējumi. Kontrindicēts pacientiem ar mākslīgo sirds ritma devēju.
Bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Kontrindicēta vienlaicīga IC klases antiaritmisko līdzekļu (etmozīna) un IA klases antiaritmisko
līdzekļu (hinidīns, prokaīnamīds, dizopiramīds, ajmalīns) lietošana.
Kontrindicēta vienlaicīga etacizīna un MAO inhibitoru lietošana.
Sevišķi norādījumi. Īpaši piesardzīgi etacizīns jālieto sinusa mezgla vājuma sindroma, I pakāpes
AV blokādes, Hisa kūlīša kājiņu nepilnas blokādes, smagu asinsrites traucējumu, intraventrikulārās
vadīšanas traucējumu (biežāka EKG kontrole), slēgta kakta glaukomas, priekšdziedzera adenomas
gadījumā (devas jāmazina).
Īpaši piesardzīgi miokarda infarkta izraisītu aritmiju ārstēšanu ar etacizīnu var sākt ne ātrāk kā
3 mēnešus pēc miokarda infarkta.
12528-220305
2
Piesardzība. Preparāta lietošanas sākumā, īpaši, ja to lieto pirmo reizi, un ārstēšanas laikā
periodiski jāveic elektrokardiogrammas kontrole.
Nereti aritmijas ārstēšanu mērķtiecīgi ir sākt ar etmozīnu (600-800 mg/dienā), kas blakusefektus
izraisa ievērojami retāk, un tikai tad, ja aritmija nepadodas terapijai ar šo preparātu, uzsāk ārstēšanu
ar daudz aktīvāko etacizīnu.
Etacizīnam ir augsts proaritmijas risks. Lai izvairītos no tā, jāievēro sekojoši noteikumi:
1) stingri jāievēro lietošanas kontrindikācijas;
2) savlaicīgi jāatklāj un jānovērš hipokaliēmija;
3) etacizīnu nedrīkst lietot vienlaikus ar IA klases antiaritmiskajiem līdzekļiem;
4) terapijas kursu vēlams uzsākt stacionārā. Pēc pirmās un atkārtotām preparāta devām
3.-5. lietošanas dienā jāveic EKG kontrole vai sirdsdarbības monitorēšana;
5) ārstēšanas kurss nekavējoties jāpārtrauc, ja biežāki kļūst ektopiskie kambaru kompleksi, attīstās
blokāde vai bradikardija, ja kambaru kompleksi (QRS) paplašinās vairāk par 25%, mazinās to
amplitūda, pagarinās P zobs EKG vairāk par 0,12 sekundēm.
Proaritmiskā efekta riska faktori ir sirds organiski bojājumi (īpaši pēc miokarda infarkta),
samazināts sistoles tilpums un preparāta maksimālo devu lietošana.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar aknu slimībām, jo etacizīns var toksiski iedarboties uz
hepatocītiem.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Ja lietojat arī citas zāles, obligāti
informējiet savu ārstu.
Kontrindicēta vienlaicīga IC klases antiaritmisko līdzekļu un IA klases antiaritmisko līdzekļu
lietošana.
Etacizīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar MAO inhibitoriem.
Bēta adrenoblokatoru un IC klases antiaritmisko līdzekļu kombinācija pastiprina antiaritmisko
efektu, īpaši, ja aritmiju izraisījusi fiziska slodze vai stress. Šāda kombinācija ļauj mazināt etacizīna
devu, tādējādi mazinot blakusefektu attīstības risku. Kombinācija vēlama paroksismālās
tahikardijas, t.sk. kambaru, ārstēšanai un profilaksei.
Klīniskā pieredze liecina, ka etacizīnu var kombinēt ar amiodaronu (antiaritmisko līdzekļu III
klase). Šajā gadījumā mazina abu preparātu devas.
Etacizīnu var lietot vienlaikus ar meksiletīnu un propranololu kambaru paroksismālās tahikardijas
profilaksei.
12528-220305
3
Etacizīna un digoksīna vienlaikus lietošana pastiprina preparātu antiaritmisko darbību, uzlabo
miokarda kontraktilitāti. Lietojot šo preparātu kombināciju, iespējama slikta dūša, ēstgribas zudums,
ko izraisa digoksīna koncentrācijas paaugstināšanās asinīs. Šajā gadījumā mazina digoksīna devu.
Etacizīna kombinācija ar glutamīnskābi mazina etacizīna kardiodepresīvo darbību slimniekiem ar
agrīniem asinsrites traucējumiem.
Ārstēšanas laikā jāatturas no alkohola lietošanas.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Grūtniecības laikā rūpīgi jāizvērtē sirds slimības neārstēšanas
sekas mātei un iespējamais risks bērnam. tāpēc preparātu drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma.
Etacizīns izdalās ar mātes pienu, tāpēc nerekomendē lietot zīdīšanas periodā.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Lietojot Etacizīns® 50 mg tabletes, iespējamas
nevēlamas blakusparādības, tāpēc preparāta lietošanas laikā nerekomendē vadīt transportlīdzekļus
un apkalpot mehānismus.
Norādījumi zāļu lietošanai. Etacizīns® 50 mg tabletes lieto iekšķīgi neatkarīgi no ēdienreizēm,
sākot ar 50 mg 3 reizes dienā. Nepietiekama terapeitiskā efekta gadījumā devu palielina līdz 50 mg
4 reizes dienā (200 mg) vai 100 mg 3 reizes dienā (300 mg). Šajos gadījumos obligāti jākontrolē
EKG. Parasti antiaritmiskais efekts tiek sasniegts pirmajā vai otrajā dienā. Pēc stabila antiaritmiskā
efekta sasniegšanas devu mazina un balstterapijai lieto individuāli piemēroto minimālo efektīvo
devu. Ārstēšanas kursa ilgums atkarīgs no aritmijas veida, terapijas efektivitātes un preparāta
panesamības.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, ieņemiet nākošo devu parastajā laikā. Nekad neieņemiet
divas devas vienlaicīgi. Nepieciešamības gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Blakusparādības. Lietojot Etacizīns® 50 mg tabletes, iespējamas blakusparādības, īpaši, ja lieto
lielas preparāta devas. Parasti blakusparādības mazinās vai pilnīgi izzūd pēc 3-4 lietošanas dienām.
Sirds un asinsvadu sistēma: AV blokāde, intraventrikulārās vadīšanas traucējumi (palēninās impulsu
pārvade), Hisa kūlīša kājiņas blokāde, miokarda kontraktilitātes pavājināšanās, koronārās asinsrites
pavājināšanās. Retos gadījumos – proaritmija.
Pārmaiņas EKG: PQ intervāla, P zoba un kompleksa QRS pagarināšanās.
CNS: reibonis, akomodācijas traucējumi, līdzsvara traucējumi, reti – galvassāpes.
Kuņģa un zarnu trakts: slikta dūša, sāpes epigastrijā. Ja preparāta lietošanas laikā novēro
blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas instrukcijā, jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Simptomi: pastiprinās kavēšana sirds vadīšanas sistēmā, palielinās proaritmiskais
risks. Ārstēšana: jāveic kuņģa skalošana, simptomātiska terapija. Pacients rūpīgi jānovēro,
jākontrolē asinsspiediens un EKG (monitorēšana vismaz 6 stundas, kamēr izzūd izmaiņas EKG).
12528-220305
4
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot zāles pēc to derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums. 10 apvalkotas tabletes blisterī; kartona paciņā 50 apvalkotas tabletes.
Dr. med. L.Cudečkis _________________
___________ 2005.g.
1
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
E T A C I Z Ī N S® 50 mg
apvalkotās tabletes
Plaši lietotais nosaukums: Aethacizinum.
Sastāvs: viena apvalkotā tablete satur 50 mg etacizīna (Aethacizinum) un palīgvielas. Palīgvielas:
kartupeļu ciete, cukurs, metilceluloze, kalcija stearāts, polivinilpirolidons, kalcija karbonāts,
magnija karbonāts, silīcija dioksīds, bišu vasks, krāsvielas - titāna dioksīds (E 171), hinolīna
dzeltenais (E 104), saulrieta dzeltenais FCF (E 110).
Zāļu forma: apvalkotās tabletes.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks: a/s “Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu iela 5, Olaine, LV - 2114, Latvija.
Antiaritmisks līdzeklis.
Terapeitiskās indikācijas. Priekškambaru un kambaru ekstrasistolija, priekškambaru un kambaru
tahikardija (t.sk., priekšlaicīga uzbudinājuma sindroma gadījumā), priekškambaru mirgošana un
plandīšanās.
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret etacizīnu vai preparāta palīgvielām; II un III pakāpes
sinuatriālā (SA) mezgla blokāde, II un III pakāpes atrioventrikulāra (AV) savienojuma blokāde,
intraventrikulārās vadīšanas blokāde; arteriālā hipotensija; smaga sirds mazspēja; kardiogēns šoks,
aknu un/vai nieru funkciju traucējumi. Kontrindicēts pacientiem ar mākslīgo sirds ritma devēju.
Bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Kontrindicēta vienlaicīga IC klases antiaritmisko līdzekļu (etmozīna) un IA klases antiaritmisko
līdzekļu (hinidīns, prokaīnamīds, dizopiramīds, ajmalīns) lietošana.
Kontrindicēta vienlaicīga etacizīna un MAO inhibitoru lietošana.
Sevišķi norādījumi. Īpaši piesardzīgi etacizīns jālieto sinusa mezgla vājuma sindroma, I pakāpes
AV blokādes, Hisa kūlīša kājiņu nepilnas blokādes, smagu asinsrites traucējumu, intraventrikulārās
vadīšanas traucējumu (biežāka EKG kontrole), slēgta kakta glaukomas, priekšdziedzera adenomas
gadījumā (devas jāmazina).
Īpaši piesardzīgi miokarda infarkta izraisītu aritmiju ārstēšanu ar etacizīnu var sākt ne ātrāk kā
3 mēnešus pēc miokarda infarkta.
12528-220305
2
Piesardzība. Preparāta lietošanas sākumā, īpaši, ja to lieto pirmo reizi, un ārstēšanas laikā
periodiski jāveic elektrokardiogrammas kontrole.
Nereti aritmijas ārstēšanu mērķtiecīgi ir sākt ar etmozīnu (600-800 mg/dienā), kas blakusefektus
izraisa ievērojami retāk, un tikai tad, ja aritmija nepadodas terapijai ar šo preparātu, uzsāk ārstēšanu
ar daudz aktīvāko etacizīnu.
Etacizīnam ir augsts proaritmijas risks. Lai izvairītos no tā, jāievēro sekojoši noteikumi:
1) stingri jāievēro lietošanas kontrindikācijas;
2) savlaicīgi jāatklāj un jānovērš hipokaliēmija;
3) etacizīnu nedrīkst lietot vienlaikus ar IA klases antiaritmiskajiem līdzekļiem;
4) terapijas kursu vēlams uzsākt stacionārā. Pēc pirmās un atkārtotām preparāta devām
3.-5. lietošanas dienā jāveic EKG kontrole vai sirdsdarbības monitorēšana;
5) ārstēšanas kurss nekavējoties jāpārtrauc, ja biežāki kļūst ektopiskie kambaru kompleksi, attīstās
blokāde vai bradikardija, ja kambaru kompleksi (QRS) paplašinās vairāk par 25%, mazinās to
amplitūda, pagarinās P zobs EKG vairāk par 0,12 sekundēm.
Proaritmiskā efekta riska faktori ir sirds organiski bojājumi (īpaši pēc miokarda infarkta),
samazināts sistoles tilpums un preparāta maksimālo devu lietošana.
Piesardzība jāievēro pacientiem ar aknu slimībām, jo etacizīns var toksiski iedarboties uz
hepatocītiem.
Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi. Ja lietojat arī citas zāles, obligāti
informējiet savu ārstu.
Kontrindicēta vienlaicīga IC klases antiaritmisko līdzekļu un IA klases antiaritmisko līdzekļu
lietošana.
Etacizīnu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar MAO inhibitoriem.
Bēta adrenoblokatoru un IC klases antiaritmisko līdzekļu kombinācija pastiprina antiaritmisko
efektu, īpaši, ja aritmiju izraisījusi fiziska slodze vai stress. Šāda kombinācija ļauj mazināt etacizīna
devu, tādējādi mazinot blakusefektu attīstības risku. Kombinācija vēlama paroksismālās
tahikardijas, t.sk. kambaru, ārstēšanai un profilaksei.
Klīniskā pieredze liecina, ka etacizīnu var kombinēt ar amiodaronu (antiaritmisko līdzekļu III
klase). Šajā gadījumā mazina abu preparātu devas.
Etacizīnu var lietot vienlaikus ar meksiletīnu un propranololu kambaru paroksismālās tahikardijas
profilaksei.
12528-220305
3
Etacizīna un digoksīna vienlaikus lietošana pastiprina preparātu antiaritmisko darbību, uzlabo
miokarda kontraktilitāti. Lietojot šo preparātu kombināciju, iespējama slikta dūša, ēstgribas zudums,
ko izraisa digoksīna koncentrācijas paaugstināšanās asinīs. Šajā gadījumā mazina digoksīna devu.
Etacizīna kombinācija ar glutamīnskābi mazina etacizīna kardiodepresīvo darbību slimniekiem ar
agrīniem asinsrites traucējumiem.
Ārstēšanas laikā jāatturas no alkohola lietošanas.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Grūtniecības laikā rūpīgi jāizvērtē sirds slimības neārstēšanas
sekas mātei un iespējamais risks bērnam. tāpēc preparātu drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma.
Etacizīns izdalās ar mātes pienu, tāpēc nerekomendē lietot zīdīšanas periodā.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Lietojot Etacizīns® 50 mg tabletes, iespējamas
nevēlamas blakusparādības, tāpēc preparāta lietošanas laikā nerekomendē vadīt transportlīdzekļus
un apkalpot mehānismus.
Norādījumi zāļu lietošanai. Etacizīns® 50 mg tabletes lieto iekšķīgi neatkarīgi no ēdienreizēm,
sākot ar 50 mg 3 reizes dienā. Nepietiekama terapeitiskā efekta gadījumā devu palielina līdz 50 mg
4 reizes dienā (200 mg) vai 100 mg 3 reizes dienā (300 mg). Šajos gadījumos obligāti jākontrolē
EKG. Parasti antiaritmiskais efekts tiek sasniegts pirmajā vai otrajā dienā. Pēc stabila antiaritmiskā
efekta sasniegšanas devu mazina un balstterapijai lieto individuāli piemēroto minimālo efektīvo
devu. Ārstēšanas kursa ilgums atkarīgs no aritmijas veida, terapijas efektivitātes un preparāta
panesamības.
Ja savlaicīgi nav ieņemta kārtējā deva, ieņemiet nākošo devu parastajā laikā. Nekad neieņemiet
divas devas vienlaicīgi. Nepieciešamības gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Blakusparādības. Lietojot Etacizīns® 50 mg tabletes, iespējamas blakusparādības, īpaši, ja lieto
lielas preparāta devas. Parasti blakusparādības mazinās vai pilnīgi izzūd pēc 3-4 lietošanas dienām.
Sirds un asinsvadu sistēma: AV blokāde, intraventrikulārās vadīšanas traucējumi (palēninās impulsu
pārvade), Hisa kūlīša kājiņas blokāde, miokarda kontraktilitātes pavājināšanās, koronārās asinsrites
pavājināšanās. Retos gadījumos – proaritmija.
Pārmaiņas EKG: PQ intervāla, P zoba un kompleksa QRS pagarināšanās.
CNS: reibonis, akomodācijas traucējumi, līdzsvara traucējumi, reti – galvassāpes.
Kuņģa un zarnu trakts: slikta dūša, sāpes epigastrijā. Ja preparāta lietošanas laikā novēro
blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas instrukcijā, jākonsultējas ar ārstu.
Pārdozēšana. Simptomi: pastiprinās kavēšana sirds vadīšanas sistēmā, palielinās proaritmiskais
risks. Ārstēšana: jāveic kuņģa skalošana, simptomātiska terapija. Pacients rūpīgi jānovēro,
jākontrolē asinsspiediens un EKG (monitorēšana vismaz 6 stundas, kamēr izzūd izmaiņas EKG).
12528-220305
4
Derīguma termiņš. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot zāles pēc to derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā, tumšā vietā. Glabāt bērniem nepieejamā vietā.
Iepakojums. 10 apvalkotas tabletes blisterī; kartona paciņā 50 apvalkotas tabletes.
Dr. med. L.Cudečkis _________________
___________ 2005.g.
Doxycyclinum
11951-261104
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
D O K S I C I K L Ī N S 100 mg
kapsulas
SNN: Doxycyclinum.
Sastāvs: viena kapsula satur 100 mg doksiciklīna (doxycyclinum) un palīgvielas - kukurūzas
cieti, laktozi, talku, magnija stearātu, vieglo šķidro parafīnu.
Zāļu forma: kapsulas iekšķīgai lietošanai.
Tetraciklīnu grupas antibiotika. ATĶ kods: J01A A.
Farmakoloģiskā darbība. Doksiciklīns ir plaša spektra antibiotisks līdzeklis ar
bakteriostatisku iedarbību, oksitetraciklīna atvasinājums. Doksiciklīns darbojas pret daudziem
grampozitīviem un gramnegatīviem aerobiem un anaerobiem mikroorganismiem, atsevišķiem
protozojiem, kā arī hlamīdiju, riketsiju un spirohetu infekciju gadījumos.
Pēc perorālas ievades doksiciklīns ātri un gandrīz pilnīgi uzsūcas no gastrointestinālā trakta. Tā
uzņemšana kopā ar ēdienu būtiski neietekmē preparāta uzsūkšanos. Doksiciklīna uzsūkšanos
var kavēt alumīnija un dzelzs joni, kalcijs un magnijs. Pēc vienreizējas 200 mg doksiciklīna
devas tā maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 stundās. Doksiciklīns no organisma
tiek izvadīts lēni, tāpēc preparātu lieto vienu reizi dienā.
Doksiciklīns ir izvēles preparāts infekciju ārstēšanai nieru mazspējas slimniekiem.
Doksiciklīns šķērso placentāro barjeru; izdalās ar mātes pienu.
Indikācijas. Infekcijas, ko izraisījuši pret doksiciklīnu jutīgi mikroorganismi.
Elpceļu infekcijas: hroniska bronhīta paasinājums, dažas pneimoniju formas, kā arī
mikoplazmu, riketsiju un hlamīdiju izraisīta pneimonija. Kakla, ausu un deguna infekcijas:
faringīts, tonsilīts, vidusauss iekaisums, sinusīts. Uroģenitālās infekcijas: nefrīts, pielonefrīts,
cistīts, hlamīdiju un Ureaplasma urealyticum izraisīts uretrīts, hronisks prostatīts, nekomplicēta
gonoreja, sifiliss (ja ir paaugstināta jutība pret penicilīnu), salpingīts, oofarīts, iegurņa orgānu
iekaisīgas slimības. Kuņģa un zarnu infekcijas: infekcioza caureja un dizentērija, ko izraisījušas
šigellas, salmonellas un E. histolytica, holēra. Žultsceļu infekcijas. Ādas un mīksto audu
strutainas infekcijas: acne vulgaris un rosacea smagas formas, inficēta ekzēma un sēnīšu
infekcijas ar bakteriālu superinfekciju. Oftalmoloģijā: hlamīdiju izraisīts konjunktivīts un
trahoma. Retāk sastopamas infekcijas: Laima slimība (borelioze), bruceloze (kombinācijā ar
rifampicīnu), psitakoze; bartoneloze, šigelloze, listerioze, riketsioze, erlihioze, melioidoze,
pasterelloze, mēris, leptospiroze, ingvinālā limfogranuloma, tularēmija, malabsorbcijas
sindroms (piem., tropiskais sprū un Vipla slimība). Malārijas ārstēšana un profilakse. Amēbu
dizentērijas ārstēšana (kombinācijā ar hinīnu).
2
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret doksiciklīnu, citām tetraciklīna grupas antibiotikām
vai preparāta palīgvielām. Smagi aknu funkcijas traucējumi. Porfīrija. Sistēmas sarkanā vilkēde.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Neordinē bērniem līdz 12 gadu vecumam. Nerekomendē
lietot vienlaikus ar retinoīdiem.
Blakusparādības. Parasti preparāta panesamība ir laba, tomēr blakusparādības ir iespējamas.
Gastrointestinālais trakts: anoreksija, slikta dūša, vemšana, caureja, rīšanas traucējumi, mēles
iekaisums, dedzināšana, reti - pseidomembranozais resnās zarnas iekaisums, kā cēlonis ir
rezistentu stafilokoku celmu veidošanās. Preparāta lietošana ēšanas laikā vai pēc tās mazina šīs
parādības, būtiski neietekmējot doksiciklīna uzsūkšanos. Nervu sistēma: ļoti reti – intrakraniālā
spiediena paaugstināšanās (galvassāpes, redzes traucējumi), kas normalizējas pēc terapijas
pārtraukšanas. Ādas reakcijas un paaugstināta jutība: reti – ādas izsitumi, nieze, apsārtums,
nātrene, polimorfa eksudatīva eritēma, fotosensitivitāte. Lietojot doksiciklīnu, jāatturas no
sauļošanās un solārija apmeklējuma, jo var rasties apstarotās ādas fototoksiskas reakcijas
(sārtums, tūska, pūšļu veidošanās, ādas krāsas pārmaiņas). Ļoti reti vērojamas pārmaiņas arī
nagos (dalīšanās un iekrāsošanās). Retos gadījumos var attīstīties dzīvībai bīstamas vispārējas
reakcijas – eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, anafilaktiskas reakcijas. Šajos
gadījumos nekavējoties nepieciešama ārsta palīdzība. Aknas un žultsceļi: lietojot palielinātas
devas (300 mg un vairāk dienā), iespējami aknu bojājumi un pankreatīts. Tāpēc atkārtotas un
ilgstošas vemšanas, drudža un dzeltes gadījumā doksiciklīna terapija jāpārtrauc un jākonsultējas
ar ārstu. Asinsrade: ļoti reti pārmaiņas asinsainā (trombocitopēnija, anēmija, leikopēnija,
leikocitoze, atipiska limfocītu un granulocītu toksiskā graudainība), kas normalizējas,
pārtraucot preparāta lietošanu. Citas: doksiciklīna terapijas laikā mutes un zarnu,
dzimumorgānu gļotādā var pastiprināti veidoties Candida infekcija un izraisīt glosītu, stomatītu,
vulvovaginītu, niezi anālā apvidū. Doksiciklīns var veicināt citu pret preparātu nejutīgu
mikroorganismu pastiprinātu vairošanos. Ja rodas superinfekcija, preparāta lietošana jāpārtrauc
un jāveic atbilstoša terapija. Atsevišķos gadījumos ir melni aplikta mēle. Doksiciklīns var
izraisīt sistēmas sarkanās vilkēdes un Myasthenia gravis uzliesmojumu.
Ja preparāta lietošanas laikā novēro blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas
instrukcijā, jākonsultējas ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība. Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem doksiciklīnu ordinē
tikai gadījumos, ja ārstēšana ar citu preparātu nav iespējama. Šajos gadījumos devu mazina.
Tetraciklīnu grupas preparātu lietošana zobu attīstības periodā var izraisīt paliekošu zobu krāsas
maiņu (dzeltens, pelēks, brūns). Biežāk tā rodas pēc ilgstošas preparāta lietošanas, bet ir
novērota arī pēc atkārtotiem īsākiem kursiem. Doksiciklīna terapijas laikā vājinās hormonālo
kontracepcijas līdzekļu darbība, tāpēc papildus jālieto citas nehormonālās pretapaugļošanās
metodes. Ilgstoša preparāta lietošana var izraisīt hipovitaminozi.
3
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas periodā. Kontrindicēta.
Mijiedarbība. Informējiet savu ārstu par zālēm, ko Jūs lietojat.
Doksiciklīna uzsūkšanos no gremošanas trakta var kavēt preparāti, kas satur 2 un 3 vērtīgos
dzelzs jonus, kalciju, magniju, kā arī bismuta subcitrāts un sukralfāts. Šie preparāti jālieto ar
2-3 stundu intervālu. Nefrotoksiskās darbības risks palielinās, ja doksiciklīnu lieto vienlaikus ar
narkozes un citiem nefrotoksiskiem līdzekļiem. Nefrotoksicitāte var palielināties diurētisko
līdzekļu ietekmē. Nedrīkst lietot vienlaicīgi ar hepatotoksiskiem medikamentiem (t.sk., ar
eritromicīnu, hloramfenikolu, izoniazīdu un suflanilamīdiem). Doksiciklīns var pastiprināt
sulfanilurīnvielu saturošu pretdiabēta līdzekļu darbību, tāpēc jākontrolē cukura līmenis asinīs
un devas jākoriģē. Lietojot vienlaikus barbiturātus vai citus medikamentus, ko lieto epilepsijas
lēkmju gadījumā (piem., karbamazepīnu, difenilhidantoīnu un primidonu), kā arī hroniska
alkoholisma gadījumā enzīmu indukcijas dēļ var paātrināties doksiciklīna noārdīšanās aknās,
tāpēc vajadzīgas lielākas doksiciklīna devas.Tetraciklīni var palielināt perorālo antikoagulantu
efektu; var paaugstināt litija, digoksīna un teofilīna (pēdējā nedaudz) koncentrāciju. Var
pavājināt perorālo kontraceptīvo līdzekļu efektivitāti, tāpēc sievietēm, kas lieto tetraciklīnus,
nepieciešamas alternatīvas kontracepcijas metodes. Jāizvairās no β-laktāmantibiotiku (piem.,
penicilīna, cefalosporīnu) un doksiciklīna vienlaikus lietošanas, jo antibakteriālā darbība var
vājināties. Doksiciklīns palielina ciklosporīna koncentrāciju plazmā un nefrotoksicitātes risku.
Nedrīkst lietot vienlaikus ar retinoīdiem (acitretīnu, izotretinoīnu, tretinoīnu), jo paaugstinās
intrakraniālās hipertensijas risks.
Dažu laboratorisko izmeklējumu rezultāti (cukura, olbaltuma, urobilinogēna, kateholamīna
noteikšana urīnā) doksiciklīna terapijas laikā var būt nepareizi.
Ārstēšanas laikā jāatturas no alkohola lietošanas.
Devas un lietošana. Kapsulas norij veselas stāvus vai sēdus stāvoklī vienā un tai pašā
ēdienreizes laikā (labāk brokastu), bagātīgi uzdzerot šķidrumu. Nerekomendē uzdzert pienu,
piena produktus, kalciju saturošas sulas. Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības veida un
smaguma pakāpes. Parasti tas ir no 5 līdz 21 dienai. Terapija jāturpina vēl 1-3 dienas pēc
slimības simptomu izzušanas.
Pieaugušajiem: 200 mg vienu reizi vai 100 mg divas reizes dienā pirmajā dienā, turpmāk -
100 mg vienu reizi dienā. Smagu infekciju gadījumos (to skaitā elpceļu un urīnceļu infekciju)
- 200 mg dienā.
Primārs sifiliss: 200 mg vienu reizi dienā vai 100 mg divas reizes dienā 14 dienas.
Sekundārs sifiliss: 200 mg divas reizes dienā 28 dienas (specifisks ārstēšanas kurss).
Nekomplicēta dzimumorgānu hlamīdiju infekcija, negonokoku uretrīts: 100 mg divas reizes
dienā 7 dienas.
Iegurņa orgānu iekaisuma slimības: 100 mg divas reizes dienā 14 dienas.
4
Holēras profilakse: viena 300 mg deva.
Laima slimība (1. stadija): 200 mg dienā 2-3 nedēļas (ne mazāk par 14 dienām).
Parasti pacientiem ar traucētām nieru funkcijām devas nemazina.
Bērniem pēc 12 g.v. ordinē pieaugušo devas.
Pārdozēšana. Akūta pārdozēšana novērota ļoti reti. Simptomi: paaugstināta temperatūra, sejas
apsārtums, reibonis, gļotādu asiņošana, retos gadījumos – kolapss. Preparāta lietošana
jāpārtrauc un nekavējoties jāizsauc ārsts. Pasākumi: veic kuņģa skalošanu vai lieto antacīdus,
labi šķīstošus kalcija un magnija sāļus neabsorbētās doksiciklīna devas saistīšanai nešķīstošos
kompleksos savienojumos. Ja nepieciešams, veic simptomātisku ārstēšanu. Hemodialīze un
peritoneālā dialīze nav efektīva. Specifiska antidota nav.
Īpaši brīdinājumi. Iespējamas smagas paaugstinātas jutības reakcijas (sk. sadaļu
”Blakusparādības”). Šajos gadījumos nepieciešama tūlītēja ārsta palīdzība.
Ja terapijas laikā vai pēc tās rodas smaga un ilgstoša caureja, par to nekavējoties jāinformē
ārsts. Šajā gadījumā nedrīkst lietot medikamentus, kas kavē zarnu motoriku.
Ilgstošas terapijas laikā (vairāk par 21 dienu) jākontrolē asinsaina, kā arī aknu un nieru funkciju
rādītāji.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Atsevišķos gadījumos novēro pārejošu
tuvredzību. Pacientiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C.
Iepakojums. 10 kapsulas blisterī; kartona paciņā 10 vai 20 kapsulas.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Reģ. Nr. 97-0125
Izsniedz pret recepti.
Ražotājs: INTAS PHARMACEUTICALS LTD.
Matoda - 382210, Dist. Ahmedabad, Indija.
Ražošana atbilst labas ražošanas prakses (GMP) prasībām.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s ”Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu ielā 5, Olaine, LV- 2114, Latvija.
Pēdējā korekcija: 2004.g. septembris.
Dr. med. L.Cudečkis _______________________
“____”____ 2004.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet šo informāciju!
LIETOŠANAS INSTRUKCIJA
D O K S I C I K L Ī N S 100 mg
kapsulas
SNN: Doxycyclinum.
Sastāvs: viena kapsula satur 100 mg doksiciklīna (doxycyclinum) un palīgvielas - kukurūzas
cieti, laktozi, talku, magnija stearātu, vieglo šķidro parafīnu.
Zāļu forma: kapsulas iekšķīgai lietošanai.
Tetraciklīnu grupas antibiotika. ATĶ kods: J01A A.
Farmakoloģiskā darbība. Doksiciklīns ir plaša spektra antibiotisks līdzeklis ar
bakteriostatisku iedarbību, oksitetraciklīna atvasinājums. Doksiciklīns darbojas pret daudziem
grampozitīviem un gramnegatīviem aerobiem un anaerobiem mikroorganismiem, atsevišķiem
protozojiem, kā arī hlamīdiju, riketsiju un spirohetu infekciju gadījumos.
Pēc perorālas ievades doksiciklīns ātri un gandrīz pilnīgi uzsūcas no gastrointestinālā trakta. Tā
uzņemšana kopā ar ēdienu būtiski neietekmē preparāta uzsūkšanos. Doksiciklīna uzsūkšanos
var kavēt alumīnija un dzelzs joni, kalcijs un magnijs. Pēc vienreizējas 200 mg doksiciklīna
devas tā maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 stundās. Doksiciklīns no organisma
tiek izvadīts lēni, tāpēc preparātu lieto vienu reizi dienā.
Doksiciklīns ir izvēles preparāts infekciju ārstēšanai nieru mazspējas slimniekiem.
Doksiciklīns šķērso placentāro barjeru; izdalās ar mātes pienu.
Indikācijas. Infekcijas, ko izraisījuši pret doksiciklīnu jutīgi mikroorganismi.
Elpceļu infekcijas: hroniska bronhīta paasinājums, dažas pneimoniju formas, kā arī
mikoplazmu, riketsiju un hlamīdiju izraisīta pneimonija. Kakla, ausu un deguna infekcijas:
faringīts, tonsilīts, vidusauss iekaisums, sinusīts. Uroģenitālās infekcijas: nefrīts, pielonefrīts,
cistīts, hlamīdiju un Ureaplasma urealyticum izraisīts uretrīts, hronisks prostatīts, nekomplicēta
gonoreja, sifiliss (ja ir paaugstināta jutība pret penicilīnu), salpingīts, oofarīts, iegurņa orgānu
iekaisīgas slimības. Kuņģa un zarnu infekcijas: infekcioza caureja un dizentērija, ko izraisījušas
šigellas, salmonellas un E. histolytica, holēra. Žultsceļu infekcijas. Ādas un mīksto audu
strutainas infekcijas: acne vulgaris un rosacea smagas formas, inficēta ekzēma un sēnīšu
infekcijas ar bakteriālu superinfekciju. Oftalmoloģijā: hlamīdiju izraisīts konjunktivīts un
trahoma. Retāk sastopamas infekcijas: Laima slimība (borelioze), bruceloze (kombinācijā ar
rifampicīnu), psitakoze; bartoneloze, šigelloze, listerioze, riketsioze, erlihioze, melioidoze,
pasterelloze, mēris, leptospiroze, ingvinālā limfogranuloma, tularēmija, malabsorbcijas
sindroms (piem., tropiskais sprū un Vipla slimība). Malārijas ārstēšana un profilakse. Amēbu
dizentērijas ārstēšana (kombinācijā ar hinīnu).
2
Kontrindikācijas. Paaugstināta jutība pret doksiciklīnu, citām tetraciklīna grupas antibiotikām
vai preparāta palīgvielām. Smagi aknu funkcijas traucējumi. Porfīrija. Sistēmas sarkanā vilkēde.
Grūtniecība un zīdīšanas periods. Neordinē bērniem līdz 12 gadu vecumam. Nerekomendē
lietot vienlaikus ar retinoīdiem.
Blakusparādības. Parasti preparāta panesamība ir laba, tomēr blakusparādības ir iespējamas.
Gastrointestinālais trakts: anoreksija, slikta dūša, vemšana, caureja, rīšanas traucējumi, mēles
iekaisums, dedzināšana, reti - pseidomembranozais resnās zarnas iekaisums, kā cēlonis ir
rezistentu stafilokoku celmu veidošanās. Preparāta lietošana ēšanas laikā vai pēc tās mazina šīs
parādības, būtiski neietekmējot doksiciklīna uzsūkšanos. Nervu sistēma: ļoti reti – intrakraniālā
spiediena paaugstināšanās (galvassāpes, redzes traucējumi), kas normalizējas pēc terapijas
pārtraukšanas. Ādas reakcijas un paaugstināta jutība: reti – ādas izsitumi, nieze, apsārtums,
nātrene, polimorfa eksudatīva eritēma, fotosensitivitāte. Lietojot doksiciklīnu, jāatturas no
sauļošanās un solārija apmeklējuma, jo var rasties apstarotās ādas fototoksiskas reakcijas
(sārtums, tūska, pūšļu veidošanās, ādas krāsas pārmaiņas). Ļoti reti vērojamas pārmaiņas arī
nagos (dalīšanās un iekrāsošanās). Retos gadījumos var attīstīties dzīvībai bīstamas vispārējas
reakcijas – eksfoliatīvs dermatīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, anafilaktiskas reakcijas. Šajos
gadījumos nekavējoties nepieciešama ārsta palīdzība. Aknas un žultsceļi: lietojot palielinātas
devas (300 mg un vairāk dienā), iespējami aknu bojājumi un pankreatīts. Tāpēc atkārtotas un
ilgstošas vemšanas, drudža un dzeltes gadījumā doksiciklīna terapija jāpārtrauc un jākonsultējas
ar ārstu. Asinsrade: ļoti reti pārmaiņas asinsainā (trombocitopēnija, anēmija, leikopēnija,
leikocitoze, atipiska limfocītu un granulocītu toksiskā graudainība), kas normalizējas,
pārtraucot preparāta lietošanu. Citas: doksiciklīna terapijas laikā mutes un zarnu,
dzimumorgānu gļotādā var pastiprināti veidoties Candida infekcija un izraisīt glosītu, stomatītu,
vulvovaginītu, niezi anālā apvidū. Doksiciklīns var veicināt citu pret preparātu nejutīgu
mikroorganismu pastiprinātu vairošanos. Ja rodas superinfekcija, preparāta lietošana jāpārtrauc
un jāveic atbilstoša terapija. Atsevišķos gadījumos ir melni aplikta mēle. Doksiciklīns var
izraisīt sistēmas sarkanās vilkēdes un Myasthenia gravis uzliesmojumu.
Ja preparāta lietošanas laikā novēro blakusparādības, īpaši tādas, kas nav norādītas lietošanas
instrukcijā, jākonsultējas ar ārstu.
Brīdinājumi un piesardzība. Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem doksiciklīnu ordinē
tikai gadījumos, ja ārstēšana ar citu preparātu nav iespējama. Šajos gadījumos devu mazina.
Tetraciklīnu grupas preparātu lietošana zobu attīstības periodā var izraisīt paliekošu zobu krāsas
maiņu (dzeltens, pelēks, brūns). Biežāk tā rodas pēc ilgstošas preparāta lietošanas, bet ir
novērota arī pēc atkārtotiem īsākiem kursiem. Doksiciklīna terapijas laikā vājinās hormonālo
kontracepcijas līdzekļu darbība, tāpēc papildus jālieto citas nehormonālās pretapaugļošanās
metodes. Ilgstoša preparāta lietošana var izraisīt hipovitaminozi.
3
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas periodā. Kontrindicēta.
Mijiedarbība. Informējiet savu ārstu par zālēm, ko Jūs lietojat.
Doksiciklīna uzsūkšanos no gremošanas trakta var kavēt preparāti, kas satur 2 un 3 vērtīgos
dzelzs jonus, kalciju, magniju, kā arī bismuta subcitrāts un sukralfāts. Šie preparāti jālieto ar
2-3 stundu intervālu. Nefrotoksiskās darbības risks palielinās, ja doksiciklīnu lieto vienlaikus ar
narkozes un citiem nefrotoksiskiem līdzekļiem. Nefrotoksicitāte var palielināties diurētisko
līdzekļu ietekmē. Nedrīkst lietot vienlaicīgi ar hepatotoksiskiem medikamentiem (t.sk., ar
eritromicīnu, hloramfenikolu, izoniazīdu un suflanilamīdiem). Doksiciklīns var pastiprināt
sulfanilurīnvielu saturošu pretdiabēta līdzekļu darbību, tāpēc jākontrolē cukura līmenis asinīs
un devas jākoriģē. Lietojot vienlaikus barbiturātus vai citus medikamentus, ko lieto epilepsijas
lēkmju gadījumā (piem., karbamazepīnu, difenilhidantoīnu un primidonu), kā arī hroniska
alkoholisma gadījumā enzīmu indukcijas dēļ var paātrināties doksiciklīna noārdīšanās aknās,
tāpēc vajadzīgas lielākas doksiciklīna devas.Tetraciklīni var palielināt perorālo antikoagulantu
efektu; var paaugstināt litija, digoksīna un teofilīna (pēdējā nedaudz) koncentrāciju. Var
pavājināt perorālo kontraceptīvo līdzekļu efektivitāti, tāpēc sievietēm, kas lieto tetraciklīnus,
nepieciešamas alternatīvas kontracepcijas metodes. Jāizvairās no β-laktāmantibiotiku (piem.,
penicilīna, cefalosporīnu) un doksiciklīna vienlaikus lietošanas, jo antibakteriālā darbība var
vājināties. Doksiciklīns palielina ciklosporīna koncentrāciju plazmā un nefrotoksicitātes risku.
Nedrīkst lietot vienlaikus ar retinoīdiem (acitretīnu, izotretinoīnu, tretinoīnu), jo paaugstinās
intrakraniālās hipertensijas risks.
Dažu laboratorisko izmeklējumu rezultāti (cukura, olbaltuma, urobilinogēna, kateholamīna
noteikšana urīnā) doksiciklīna terapijas laikā var būt nepareizi.
Ārstēšanas laikā jāatturas no alkohola lietošanas.
Devas un lietošana. Kapsulas norij veselas stāvus vai sēdus stāvoklī vienā un tai pašā
ēdienreizes laikā (labāk brokastu), bagātīgi uzdzerot šķidrumu. Nerekomendē uzdzert pienu,
piena produktus, kalciju saturošas sulas. Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības veida un
smaguma pakāpes. Parasti tas ir no 5 līdz 21 dienai. Terapija jāturpina vēl 1-3 dienas pēc
slimības simptomu izzušanas.
Pieaugušajiem: 200 mg vienu reizi vai 100 mg divas reizes dienā pirmajā dienā, turpmāk -
100 mg vienu reizi dienā. Smagu infekciju gadījumos (to skaitā elpceļu un urīnceļu infekciju)
- 200 mg dienā.
Primārs sifiliss: 200 mg vienu reizi dienā vai 100 mg divas reizes dienā 14 dienas.
Sekundārs sifiliss: 200 mg divas reizes dienā 28 dienas (specifisks ārstēšanas kurss).
Nekomplicēta dzimumorgānu hlamīdiju infekcija, negonokoku uretrīts: 100 mg divas reizes
dienā 7 dienas.
Iegurņa orgānu iekaisuma slimības: 100 mg divas reizes dienā 14 dienas.
4
Holēras profilakse: viena 300 mg deva.
Laima slimība (1. stadija): 200 mg dienā 2-3 nedēļas (ne mazāk par 14 dienām).
Parasti pacientiem ar traucētām nieru funkcijām devas nemazina.
Bērniem pēc 12 g.v. ordinē pieaugušo devas.
Pārdozēšana. Akūta pārdozēšana novērota ļoti reti. Simptomi: paaugstināta temperatūra, sejas
apsārtums, reibonis, gļotādu asiņošana, retos gadījumos – kolapss. Preparāta lietošana
jāpārtrauc un nekavējoties jāizsauc ārsts. Pasākumi: veic kuņģa skalošanu vai lieto antacīdus,
labi šķīstošus kalcija un magnija sāļus neabsorbētās doksiciklīna devas saistīšanai nešķīstošos
kompleksos savienojumos. Ja nepieciešams, veic simptomātisku ārstēšanu. Hemodialīze un
peritoneālā dialīze nav efektīva. Specifiska antidota nav.
Īpaši brīdinājumi. Iespējamas smagas paaugstinātas jutības reakcijas (sk. sadaļu
”Blakusparādības”). Šajos gadījumos nepieciešama tūlītēja ārsta palīdzība.
Ja terapijas laikā vai pēc tās rodas smaga un ilgstoša caureja, par to nekavējoties jāinformē
ārsts. Šajā gadījumā nedrīkst lietot medikamentus, kas kavē zarnu motoriku.
Ilgstošas terapijas laikā (vairāk par 21 dienu) jākontrolē asinsaina, kā arī aknu un nieru funkciju
rādītāji.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanas spēju. Atsevišķos gadījumos novēro pārejošu
tuvredzību. Pacientiem, kas to izjūt, jāievēro piesardzība.
Derīguma laiks. Skatīt uz iepakojuma. Nelietot medikamentu pēc tā derīguma termiņa beigām.
Glabāšana. Sausā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 25 °C.
Iepakojums. 10 kapsulas blisterī; kartona paciņā 10 vai 20 kapsulas.
Reģistrēts Latvijas Republikas Zāļu reģistrā. Reģ. Nr. 97-0125
Izsniedz pret recepti.
Ražotājs: INTAS PHARMACEUTICALS LTD.
Matoda - 382210, Dist. Ahmedabad, Indija.
Ražošana atbilst labas ražošanas prakses (GMP) prasībām.
Ražotājs un reģistrācijas apliecības īpašnieks:
a/s ”Olainfarm”.
Adrese: Rūpnīcu ielā 5, Olaine, LV- 2114, Latvija.
Pēdējā korekcija: 2004.g. septembris.
Dr. med. L.Cudečkis _______________________
“____”____ 2004.
Subscribe to:
Posts (Atom)